Job 1:5 — Compare Translations

Latvian (RT65) 1965 (1965. Gada Bībeles Izdevuma Revidētais Teksts)

Kad kārtējo dzīru laiks bija apkārt, tad Ījabs sūtīja viņiem savu atgādinājumu un ieteica pašiem svētīties. Viņš svētīja viņus arī pats. Viņš cēlās nākamā dienā agri no rīta un upurēja dedzināmos upurus, atbilstoši viņu skaitam, jo Ījabs mēdza spriest tā: "Varbūt mani dēli ir grēku darījuši un savā sirdsprātā zaimojuši Dievu." Tā Ījabs darīja allažiņ.

Latvian 2024 (Jauna Pārstrādāta latviešu Bībele 2024)

Kad bija apritējušas dzīru dienas, Ījabs sūtīja pēc tiem un svētīja tos. Viņš cēlās agri no rīta un upurēja sadedzināmo upuri pēc visu skaita. Ījabs sacīja: varbūt grēkojuši mani dēli un Dievu lādējuši savās sirdīs? Tā Ījabs darīja ikreiz.

Latvian Gluck 1685 (LvGluck8) : Glika Bībele 8. Izdevums

Kad nu tās dzīru dienas bija apkārt, tad Ijabs sūtīja un tos svētīja un cēlās no rīta agri un upurēja dedzināmos upurus pēc visu viņu skaita, jo Ijabs sacīja: Varbūt, ka mani dēli apgrēkojušies un Dievam savā sirdī atsacījuši. Tā Ijabs darīja ikdienas.

Latvian LG 8

Kad nu tās dzīru dienas bija apkārt, tad Ījabs sūtīja (atgādinājumu šķīstīties) un tos svētīja un cēlās no rīta agri un upurēja dedzināmos upurus pēc visu viņu skaita, jo Ījabs sacīja: Varbūt, ka mani dēli apgrēkojušies un Dievam savā sirdī atsacījuši. Tā Ījabs darīja ikdienas.

Latvian LTV 1965

Kad kārtējo dzīru laiks bija apkārt, tad ījabs sūtīja viņiem savu atgādinājumu un ieteica pašiem svētīties. Viņš svētīja viņus arī pats. Viņš cēlās nākamajā dienā agri no rīta un upurēja dedzināmos upurus, atbilstot viņu skaitam, jo Ijabs mēdza spriest tā: „Varbūt mani dēli ir grēku darījuši un savā sirdsprātā zaimojuši Dievu.“ Tā ījabs darīja allažiņ.

Latvian NLB (New Latvian Inter-Confessional Bible)

Kad bija apritējušas dzīru dienas, Ījabs sūtīja pēc tiem un svētīja tos. Viņš cēlās agri no rīta un upurēja sadedzināmo upuri, pēc visu skaita. Ījabs sacīja: varbūt grēkojuši mani dēli un Dievu lādējuši savās sirdīs? Tā Ījabs darīja ikreiz.

Latvian NLBDC

Kad bija apritējušas dzīru dienas, Ījabs sūtīja pēc tiem un svētīja tos. Viņš cēlās agri no rīta un upurēja sadedzināmo upuri, pēc visu skaita. Ījabs sacīja: varbūt grēkojuši mani dēli un Dievu lādējuši savās sirdīs? Tā Ījabs darīja ikreiz.