bible
ra
🌐 Language
English
Español
Français
Deutsch
Português
Italiano
Nederlands
Русский
中文
日本語
한국어
العربية
Türkçe
Tiếng Việt
ไทย
Indonesia
All Languages
Home
/
Latvian
/
Latvian LTV 1965
/
Job 15
Job 15
Latvian LTV 1965
← Chapter 14
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 16 →
1
Tad atļauju runāt lūdza temanietis Ēlifass un sacīja:
2
„Vai tad gudram pieklājas neskaidras vējīgas atziņas dot atbildei, un vai tas savu krūti tiešām piepūtis ar austruma vēju?
3
Vai viņš var izlikties nopietni atbildam ar nenozīmīgām runām un nelietderīgiem vārdiem?
4
Vai tad tu gribi sagraut dievbijību, satricināt svētsvinīgo pielūgšanas klusumu, kāds Dievam pienākas?
5
Taču tava paša vainas apziņa liek tavai mutei tā runāt, tu pats sev esi izraudzījis viltnieku valodu.
6
Tava mute, bet ne es, tevi nosoda, un tavas lūpas tevi apsūdz, tās liecina pret tevi.
7
Vai tu esi kā pirmais cilvēks piedzimis, vai esi vēl pirms kalniem nācis pasaulē?
8
Vai tu slepeni esi noklausījies Dieva padomu un tā gudrību piesavinājies sev?
9
Ko tad tāda tu nu zini, ko mēs nezinām? Ko saproti tu tāda, kas nebūtu ari mūsu atziņu krājumā?
10
Ari mūsu starpā ir gan sirmas galvas, gan galīgi veci ļaudis, kas ir vēl ar daudz garākiem mūžiem nekā tava tēva dzīves laiks.
11
Vai tik maz vien tev nozīmē Dieva apmierinājumi un vārds, kas tev laipnībā un mīlestībā teikts?
12
Kāpēc tevi aizrauj tavs paša dedzīgums, kālab tavas acis raugās īgni,
13
Ka tu pret pašu Dievu vērs savu dusmu svelmi un izverdi tādu valodu no savas mutes?
14
Kas tad ir cilvēks, ka tas šķīsts pastāvētu un ka no sievas dzimušais būtu taisnīgs?
15
Lūk, pat uz savu svēto saimi Dievs nevar paļauties, pat debesis nav nemaz Viņa paša acīs tik nevainojamas,
16
Bet cik daudz vairāk atmetams un nolādams ir cilvēks, šis šausmonis un izdzimums, kas ļaunumu dara tā, it kā viņš ūdeni dzertu!
17
Es tevi pamācīšu, un tu uzklausi mani; ko es esmu garā redzējis, to es tev izskaidrošu, proti,
18
Ko gudrie māk vēstīt, kas tiem viņu tēvu priekšā nav bijis jāslēpj,
19
Viņi, kuriem vienīgi bija tikusi zeme nodota un kuru vidū vēl nebija apmeties neviens svešinieks:
20
Bezdievis ir visu mūžu pakļauts bailēm, tāpat kā varmākam ir jau iepriekš noteikts viņa gadu skaits.
21
Viņa ausīs atbalsojas briesmu balsis, tieši mierīgas laimes brīdī viņam uzbrūk viņa iznīcinātājs.
22
Viņam nav nekādas cerības izkļūt no tumsības, tāds domā, ka viņš ir paredzēts zobenam.
23
Viņam ir jāklīst apkārt pēc maizes. Bet kur to atrast? Viņš zina sev Dieva nolikto iznīcības dienu tuvu klāt esam.
24
Viņu šausmina bailes un nemiers, un tie viņu nomāc tā kā ķēniņš, kas ir spēcīgi apbruņojies cīņai.
25
Tā kā tas savu roku bija pacēlis pret pašu Dievu un bija parādījis savu nepaklāvību Visuvarenajam,
26
Tad Dievs drāzās pret viņu ar izslietu kaklu un ar sava vairoga bieza-jiem kuprumiem,
27
Jo cilvēks pats savu seju ir apklājis ar saviem taukiem un uzbriedinājis sev resnu vēderu
28
Un jau dzīvo ārpus likuma izsludinātās pilsētas namos, kas nav apdzīvojami, kurus bija paredzēts pārvērst par drupu kaudzēm.
29
Tā viņš nekļūs bagāts, viņa labklājībai nav pamata, un viņa vārpas neliecas pie zemes, nekāds stāsts par viņa laimi neizpaudīsies pa viņa apdzīvoto zemi.
30
Viņam neizbēgt tumsas, un viņa atvasēm jānokalst karstā vēja pūsmā, un viņš pats izzudīs dusmu pilnās Dieva mutes dvesmā.
31
Lai viņš nepaļaujas uz nelietību, ar to viņš tikai pieviļ pats sevi, jo nelietība būs viņa alga:
32
Iekāms vēl viņa laiks nav klāt, piepildās jau viņa liktenis, tā ka viņa paša galotnes palmas zars nepagūst sazaļot.
33
Kā vīna koks tas nokratīs neienākušos savus ķekarus, un kā olīvu koks tas nometīs savus ziedus.
34
Jo neauglīga ir bezdievīgo saime, un uguns aprij teltis dāvanu izspiedējiem.
35
Kas dzemdina grūtumu, tur piedzimst bēdas un bezdievība, un tā klēpis rada vienīgi vilšanos.“
← Chapter 14
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 16 →
All chapters:
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42