Proverbs 7

Latvian (RT65) 1965 (1965. Gada Bībeles Izdevuma Revidētais Teksts)

← Chapter 6 Jump to: Chapter 8 →

1Mans dēls, iegaumē manus vārdus un saglabā sevī dzīvus manus baušļus!

2Ja tu paturēsi savā atmiņā dzīvus manus baušļus un ja tu glabāsi manus likumus kā savu acuraugu, tad tu dzīvosi!

3Piesien tos pie saviem pirkstiem, uzraksti tos uz savas sirds plāksnes!

4Uzrunā gudrību, sacīdams:"Tu esi mana māsa!" Un nosauc atziņu par savu draudzeni,

5lai tu kļūtu pasargāts gan no sveša vīra sievas, gan arī no ikvienas citas, kas lokanu valodu runā.

6Lūk, es skatījos pa sava nama logu cauri sētas skadriņiem

7un noraudzījos jaunajos nejēgās, un starp jaunajiem zēniem manu uzmanību saistīja kāds neprātīgs jauneklis,

8kas pagāja garām zināmam ielas stūrim un novirzījās uz ceļu gar viņas māju

9vakara krēslā, kad jau bija satumsis un gandrīz jau iestājusies nakts.

10Un raugi, viņa priekšā parādās sieva greznā netikles tērpā, viltīga savā sirdī,

11trakulīga, palaidnīga un nesavaldīga, tā ka viņas kājas nevar viņas namā mieru atrast.

12Brīžiem viņa ir vienkārši ārā, mājas priekšā, brīžiem klejo pa ielu un glūn gar visiem stūriem.

13Tagad viņa panāk jaunekli, nekautrīgi noskūpsta jaunekli un saka viņam:

14"Es šodien nokārtoju par sevi pateicības ziedojuma nodevu saskaņā ar savu solījumu.

15Tāpēc es esmu arī izgājusi, lai tevi sastaptu, lai redzētu tavu vaigu, un nu es esmu tevi atradusi.

16Es esmu izrotājusi jo skaisti savu gultu ar raibām ēģiptiešu segām un grezniem pārklājiem.

17Es esmu izsmidzinājusi savu guļasvietu ar mirrēm un alvejām un apbirdinājusi to ar kanēļa smelkni.

18Nāc, lai iegrimstam saldkāres priekos līdz pašam rītam un izbaudām mīlestību līdz pašiem apslēptākiem tās dziļumiem!

19Jo mana vīra nav mājās, viņš ir devies tālā ceļā;

20viņš ir paņēmis sev līdzi savu naudas maisu, viņš atgriezīsies tikai uz svētkiem."

21Viņa pārliecināja viņu ar saviem daudzajiem vārdiem un pakļāva viņu sev ar savu mīksto mēli.

22Un viņš seko viņai tūliņ pa pēdām kā vērsis, ko ved uz kaušanu, vai arī kā trakais, kas ļaujas uzmest sev valgu, ar kuru to saista un savalda,

23kamēr kāda bulta pāršķeļ viņa sirdi; līdzīgi putnam viņš steidzas uz ķeramo sprostu un nezina, ka tas maksā viņam dzīvību.

24Tā nu esiet uzmanīgi pret mani, mani bērni, un ievērojiet labi manas mutes vārdus!

25Lai tava sirds nenovirzās uz netikles ceļu, un neļaujies ievilināt sevi viņas gaitās!

26Jo daudzus viņa ir nāvīgi ievainojusi un gar zemi gāzusi, un daudz vareno viņa ir nogalinājusi.

27Viņas nams ir sākums ceļam uz pazušanu, un pa to noiet drūmajos nāves mājokļos.

← Chapter 6 Jump to: Chapter 8 →

Recommended Reading

Commentary Proverbs Commentaries → Devotional Proverbs Devotional Guide → Get This Bible RT65 Study Bible →