bible
ra
🌐 Language
English
Español
Français
Deutsch
Português
Italiano
Nederlands
Русский
中文
日本語
한국어
العربية
Türkçe
Tiếng Việt
ไทย
Indonesia
All Languages
Home
/
Latvian
/
Latvian NLB (New Latvian Inter-Confessional Bible)
/
1 Chronicles 29
1 Chronicles 29
Latvian NLB (New Latvian Inter-Confessional Bible)
← Chapter 28
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
1
Ķēniņš Dāvids sacīja visai sapulcei: “Dievs ir izvēlējies tikai viņu, manu dēlu Sālamanu, jaunu un maigu puisi, bet darbs ir liels, jo ne cilvēkam domāts šis templis, bet Kungam Dievam!
2
Es esmu sagādājis Dieva namam, ko vien spēju: zeltu zeltlietām, sudrabu sudrablietām, varu – tam, kas no vara, dzelzi – tam, kas no dzelzs, un koku – tam, kas no koka, oniksa akmeņus, ieliekamos akmeņus, briljantus, raibus akmeņus, visādus dārgakmeņus un daudz marmora.
3
Turklāt es tik ļoti esmu vēlējies Dieva namu, ka esmu tam veltījis savu mantu, savu zeltu un sudrabu – to es pievienoju tam, ko biju sagatavojis svētajam namam:
4
trīs tūkstošus talantu zelta, Ofīras zelta, septiņus tūkstošus talantu sudraba, nama sienu pārklājumam,
5
zeltu zeltlietām, sudrabu sudrablietām un visam, ko darina amatnieki. Kurš vēl šodien labprātīgi ziedos Kungam?!”
6
Tad arī tēvu namu galvenie, Israēla cilšu vadoņi, virsnieki pār tūkstošiem un simtiem un ķēniņa galminieki ziedoja labprātīgi.
7
Viņi ziedoja darbiem Dieva namā piecus tūkstošus talantu un desmit tūkstošus dariku zelta, desmit tūkstošus talantu sudraba, astoņpadsmit talantu vara un simts tūkstošus talantu dzelzs.
8
Kam vien bija dārgakmeņi, tas deva tos Kunga nama dārgumu krātuvē geršonieša Jehiēla pārziņā.
9
Tauta priecājās par labprātīgajiem ziedojumiem, jo visi Kungam ziedoja no sirds pilnības! Un arī ķēniņš Dāvids varen priecājās!
10
Visai sapulcei klātesot, Dāvids slavēja Kungu, sacīdams: “Slavēts tu, Kungs, Israēla Dievs! Mūsu tēvs no mūžības līdz mūžībai!
11
Kungs, tu varens un liels, dižens, mūžīgs un cēls! Viss, kas debesīs un virs zemes, tava valstība, Kungs! Tu – visam pāri!
12
Bagātība un gods – no tevis! Tu valdi pār visu, tavā rokā spēks un vara! Stipru un varenu tu visu dari!
13
Mūsu Dievs, tagad tev pateicamies! Slavējam tavu diženo vārdu!
14
Bet kas esmu es, kas ir mana tauta, ka spējām tā ziedot kā šoreiz!? Viss nāk no tevis – kas nāk no tevis, to atdevām tev!
15
Kā svešinieki mēs tavā priekšā, visi mūsu tēvi kā ceļinieki, mūsu dienas kā ēna pār zemi – un cerību nav!
16
Kungs, mūsu Dievs, visa šī bagātība, ko savācām, lai celtu namu tavam svētajam vārdam, – tevis dota, jo tev pieder viss!
17
Es zinu, mans Dievs, – tu pārbaudi sirdis, tev tīkami taisnīgie! Taisnu sirdi un labprāt es visu devu! Tagad arī tava tauta, kas šeit, es redzu – tev ziedo ar prieku!
18
Kungs, mūsu tēvu Ābrahāma, Īzaka un Israēla Dievs! Uzturi mūžam šādu nodomu savas tautas sirdī! Pievērs sev viņu sirdis!
19
Ļauj manam dēlam Sālamanam no visas sirds pildīt tavus baušļus, liecības un likumus! – lai viņš paveic visu, lai uzbūvē celtni, ko sāku es!”
20
Dāvids sacīja visai sapulcei: “Slavējiet Kungu, savu Dievu!” Un visa sapulce slavēja Kungu, savu tēvu Dievu, viņi pielūdza un zemojās Kungam un ķēniņam.
21
Nākamajā dienā viņi lielā skaitā pienesa Kungam sadedzināmos upurus par visu Israēlu: tūkstoš vēršus, tūkstoš aunus, tūkstoš jērus, kā arī dzeramo upuri.
22
Todien viņi ēda un dzēra Kunga priekšā ar lielu prieku un apstiprināja par ķēniņu Dāvida dēlu Sālamanu. Kunga priekšā viņi to svaidīja par valdnieku, bet Cādoku par priesteri.
23
Sālamans sēdās Kunga tronī un kļuva par ķēniņu sava tēva Dāvida vietā. Viņam viss veicās, un viss Israēls viņu klausīja.
24
Ķēniņam Sālamanam bija pakļauti visi augstmaņi, spēkavīri un arī visi ķēniņa Dāvida dēli.
25
Viss Israēls redzēja, ka Kungs Sālamanu dara varenu – viņš tam deva ķēnišķu godību, kādas nav bijis nevienam Israēla ķēniņam pirms tam.
26
Dāvids, Jišaja dēls, valdīja pār visu Israēlu.
27
Laiks, kad viņš valdīja pār Israēlu, bija četrdesmit gadu. Septiņus gadus viņš valdīja Hebronā, un trīsdesmit trīs gadus viņš valdīja Jeruzālemē.
28
Viņš nomira lielā vecumā, sāts mūža dienu, bagāts un godāts. Viņa dēls Sālamans sāka valdīt pēc viņa.
29
Par ķēniņa Dāvida darbiem no pirmā līdz pēdējam ir rakstīts redzētāja Samuēla, pravieša Nātāna un redzētāja Gāda darbos,
30
tur ir rakstīts arī par viņa valdīšanu, varonību un tiem laikiem, ko pieredzēja viņš, Israēls un visu zemju valstis
← Chapter 28
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
All chapters:
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29