bible
ra
🌐 Language
English
Español
Français
Deutsch
Português
Italiano
Nederlands
Русский
中文
日本語
한국어
العربية
Türkçe
Tiếng Việt
ไทย
Indonesia
All Languages
Home
/
Latvian
/
Latvian NLB (New Latvian Inter-Confessional Bible)
/
2 Kings 25
2 Kings 25
Latvian NLB (New Latvian Inter-Confessional Bible)
← Chapter 24
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
1
Viņa valdīšanas devītajā gada desmitajā mēnesī, mēneša desmitajā dienā pret Jeruzālemi nāca Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars ar visu savu karaspēku, aplenca to un cēla tai visapkārt valni.
2
Pilsēta bija aplenkta līdz ķēniņa Cedekijas vienpadsmitajam valdīšanas gadam.
3
Ceturtā mēneša devītajā dienā pilsētā bija liels bads, vienkāršajiem ļaudīm nebija maizes.
4
Pilsētas mūri bija izlauzti. Naktī visi karavīri bēga pa vārtu ceļu starp abiem mūriem pie ķēniņa dārza, jo visapkārt pilsētai bija kaldieši, – tie bēga pa klajumu ceļu.
5
Kaldiešu karaspēks dzinās pakaļ ķēniņam un panāca viņu Jērikas klajumos, kad viss viņa karaspēks no viņa bija aizklīdis.
6
Tie sagrāba ķēniņu un aizveda pie Bābeles ķēniņa uz Riblu. Tie viņam sprieda tiesu.
7
Cedekijas dēlus nokāva viņa acu priekšā un tad izdūra Cedekijam acis. Viņu sasēja ar divām vara važām un aizveda uz Bābeli.
8
Piektā mēneša septītajā dienā, Bābeles ķēniņa Nebūkadnecara deviņpadsmitajā valdīšanas gadā, uz Jeruzālemi devās Bābeles ķēniņa kalps, sardzes virsnieks Nebūzaradāns.
9
Viņš nodedzināja Kunga namu un ķēniņa namu, un visus Jeruzālemes namus – viņš nodedzināja ar uguni katru lielāku namu.
10
Viss kaldiešu karaspēks, kas bija kopā ar sardzes virsnieku, nopostīja mūrus visapkārt Jeruzālemei.
11
Atlikušo tautu, kas bija palikusi pilsētā, un bēgļus, kas bija aizbēguši pie Bābeles ķēniņa, un atlikušos strādniekus sardzes virsnieks Nebūzaradāns aizveda trimdā.
12
Sardzes virsnieks atstāja par vīna dārzniekiem un zemniekiem vistrūcīgākos ļaudis.
13
Kaldieši salauza gabalos Kunga nama vara stabus un pamatnes, un vara jūru, kas bija Kunga namā. Varu tie aizveda uz Bābeli.
14
Tie paņēma katlus, liekšķeres, dzirkles, kausus un visus vara traukus, kurus lietoja templī.
15
Sardzes virsnieks ņēma ogļu pannas un laistāmos traukus, kas bija no tīra zelta un sudraba,
16
abus stabus, vara jūru un pamatnes, ko Sālamans bija darinājis Kunga namam. Visus vara traukus ne nosvērt nevarēja!
17
Viena staba augstums bija astoņpadsmit olektis, un uz tā atradās vara kapitelis, kapiteļa augstums bija trīs olektis, visapkārt kapitelim bija tīklojums un granātāboli – viss no vara! Otrs stabs bija tāds pats kā šis, ar tīklojumu.
18
Sardzes virsnieks ņēma augsto priesteri Serāju un otru priesteri Cefanju, un trīs durvju sargus.
19
No pilsētas viņš ņēma vienu einuhu, kurš bija karavīru uzraugs, piecus vīrus, ķēniņa padomniekus, kas bija pilsētā, un karaspēka virspavēlnieka rakstvedi, kurš pulcēja vienkāršos ļaudis karam, un sešdesmit vīrus no vienkāršajiem ļaudīm, kas bija pilsētā.
20
Sardzes virsnieks Nebūzaradāns ņēma viņus un aizveda uz Riblu pie Bābeles ķēniņa.
21
Bābeles ķēniņš tos nokāva, viņš nonāvēja tos pie Riblas Hamāta zemē. Visus jūdus aizveda trimdā – projām no viņu zemes. Gedaljāhu
22
Valdīt pār atlikušo tautu Jūdas zemē, ko tur bija atstājis Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars, viņš iecēla Gedaljāhu, Ahīkāma dēlu, Šāfāna dēla dēlu.
23
Kad visi karaspēka virsnieki un viņu vīri uzzināja, ka Bābeles ķēniņš iecēlis par uzraugu Gedaljāhu, uz Micpu pie Gedaljāhu gāja Ismaēls, Netanjas dēls, Jehohānāns, Kārēha dēls, Serāja, netofātieša Tanhumeta dēls, un Jaazanja, maahietis, – viņi un viņu vīri.
24
Gedaljāhu zvērēja viņiem un viņu vīriem: “Nebaidieties no kaldiešu kalpiem, dzīvojiet savā zemē un kalpojiet Bābeles ķēniņam, tad jums klāsies labi!”
25
Bet septītajā mēnesī nāca Ismaēls, Netanjas dēls, Elīšāmas dēla dēls, no ķēniņa dzimtas, un desmit vīri kopā ar viņu – tie kāva Gedaljāhu, un viņš nomira, tāpat arī jūdus un kaldiešus, kas bija kopā ar viņu Micpā.
26
Tad cēlās visa tauta, no maza līdz lielam, un arī karaspēka virsnieki, un visi devās uz Ēģipti, jo viņi baidījās no kaldiešiem.
27
Trīsdesmit septītajā Jūdas ķēniņa Jehojāhīna gūsta gadā, divpadsmitajā mēnesī, divdesmit septītajā mēneša dienā Bābeles ķēniņš Evīl-Mrodahs savā pirmajā valdīšanas gadā atbrīvoja Jūdas ķēniņu Jehojāhīnu no cietuma.
28
Viņš ar to runāja laipni un deva tam troni pār visu to ķēniņu troņiem, kas bija pie viņa Bābelē.
29
Viņš lika tam novilkt cietuma drānas, un viņš vienmēr ēda pie ķēniņa visas savas dzīves dienas.
30
Ķēniņš viņam vienmēr deva ēdienu – visas viņa dzīves dienas
← Chapter 24
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
All chapters:
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25