bible
ra
🌐 Language
English
Español
Français
Deutsch
Português
Italiano
Nederlands
Русский
中文
日本語
한국어
العربية
Türkçe
Tiếng Việt
ไทย
Indonesia
All Languages
Home
/
Latvian
/
Latvian NLB (New Latvian Inter-Confessional Bible)
/
Acts 17
Acts 17
Latvian NLB (New Latvian Inter-Confessional Bible)
← Chapter 16
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 18 →
1
Izgājuši cauri Amfipolei un Apollonijai, viņi nonāca Tesalonīkē, tur bija jūdu sinagoga.
2
Pāvils, kā parasti, iegāja pie viņiem sinagogā un trīs sabatus pēc kārtas pārrunāja ar viņiem vietas no Rakstiem,
3
atklādams un pierādīdams, ka Kristum tiešām bija jācieš un jāuzceļas no mirušajiem un ka šis ir Kristus – Jēzus, ko es jums sludinu.
4
Daži tika pārliecināti, un tie pievienojās Pāvilam un Sīlam, arī liels pulks dievbijīgu grieķu un ne mazums dižciltīgu sieviešu.
5
Bet jūdi, iedegušies dusmās, savāca tirgus laukumā nelietīgus vīrus. Viņi radīja pilsētā drūzmu un nemieru. Apstājuši Jasona māju, tie gribēja izvilkt viņus tautas priekšā.
6
Viņus neatraduši, tie aizvilka Jasonu un dažus brāļus pie pilsētas varasvīriem, kliegdami: “Tie, kas sadumpojuši pasauli, nu ir ieradušies arī šeit!
7
Jasons viņus ir uzņēmis. Un viņi pretēji cēzara likumiem sludina, ka ir vēl cits Ķēniņš – kāds Jēzus.”
8
Tie musināja ļaužu pūli un pilsētas varasvīrus, kas tos klausījās.
9
Saņēmuši no Jasona un pārējiem drošības naudu, pilsētas varasvīri viņus atlaida.
10
Vēl naktī brāļi aizsūtīja Pāvilu un Sīlu uz Beroju. Tur ieradušies, viņi iegāja jūdu sinagogā.
11
Šie bija labvēlīgāki nekā Tesalonīkes jūdi. Viņi vārdu uzņēma ar lielu labprātību, ik dienas pētīdami Rakstos, vai tiešām tā ir.
12
Daudzi no viņiem kļuva ticīgi – gan dižciltīgas grieķu sievietes, gan ne mazums vīru.
13
Kad Tesalonīkes jūdi uzzināja, ka Pāvils sludina Dieva vārdu arī Berojā, viņi devās turp, satraukdami un musinādami ļaužu pūli.
14
Tad brāļi nekavējoties sūtīja Pāvilu prom, lai viņš dodas līdz jūrai, bet Sīla un Timotejs palika turpat.
15
Pavadoņi aizveda Pāvilu uz Atēnām un atgriezās, saņēmuši pavēli Sīlam un Timotejam pēc iespējas ātrāk doties pie viņa.
16
Pāvils gaidīja viņu ierašanos Atēnās. Un, redzot, ka pilsēta ir pilna elku tēliem, viņu pārņēma dziļš sašutums.
17
Viņš sarunājās sinagogā ar jūdiem un dievbijīgajiem grieķiem un tirgus laukumā runāja ar ļaudīm, ko ik dienas tur sastapa.
18
Daži epikūriešu un stoiķu filozofi ar viņu strīdējās, bet daži teica: “Ko šis niekkalbis grib sacīt?” – vēl citi runāja: “Šķiet, viņš sludina svešas dievības,” – jo Pāvils pauda prieka vēsti par Jēzus augšāmcelšanos.
19
Tādēļ tie viņu aizveda uz areopagu un jautāja: “Vai mēs drīkstam zināt, kas ir šī jaunā mācība, ko tu sludini?
20
Tu liec klausīties mums svešas lietas. Tādēļ gribam zināt, kas tās ir.”
21
Visi atēnieši un tur apmetušies svešinieki vislabprātāk laiku vadīja, stāstot vai klausoties jaunumus.
22
Bet Pāvils, nostājies areopaga vidū, sacīja: “Atēnieši, es redzu, ka, pēc visa spriežot, jūs esat visnotaļ dievbijīgi.
23
Apstaigādams un aplūkodams jūsu svētvietas, es atradu arī altāri ar uzrakstu: Nepazīstamajam Dievam. Tad, redzi, – ko jūs nepazīdami pielūdzat, to es jums sludinu.
24
Dievs, kas radījis pasauli un visu, kas tajā, viņš, debesu un zemes Kungs, nemājo cilvēku celtos tempļos,
25
un viņu neapkalpo cilvēku rokas, it kā viņam kā trūktu, viņš pats dod visiem dzīvību, elpu un visu.
26
No viena cilvēka viņš radīja visas cilvēku tautas, likdams tiem dzīvot pa visu zemes virsu, iepriekš nolicis laikus un robežas, kur tiem dzīvot,
27
lai tie meklētu Dievu un kaut taustoties censtos viņu atrast, lai gan viņš nav tālu nevienam no mums.
28
Jo viņā mēs dzīvojam un kustamies, un esam, kā jau daži jūsu dzejnieki ir sacījuši: mēs arī esam viņa dzimums.
29
Mums, kas esam Dieva dzimums, nav jāuzskata, ka dievišķais ir līdzīgs zelta vai sudraba, vai akmens veidojumam, ko cilvēks ar savu izdomu un prasmi darinājis.
30
Dievs, neņemdams vērā pagājušos nezināšanas laikus, tagad visur aicina visus cilvēkus atgriezties no grēkiem.
31
Dievs ir nolicis dienu, kurā viņš taisnīgumā tiesās pasauli caur vīru, ko viņš izredzējis, un visiem ir devis ticības pierādījumu, uzmodinādams viņu no mirušajiem.”
32
Dzirdēdami pieminam mirušo augšāmcelšanos, vieni ņirgājās, bet citi sacīja: “Par to mēs tevi gribam dzirdēt vēl citreiz.”
33
Tā Pāvils aizgāja no viņu vidus.
34
Bet daži vīri viņam pievienojās un sāka ticēt; starp tiem Dionīsijs, areopagits, un kāda sieviete, vārdā Damarida, un vēl daži citi līdz ar viņiem.
← Chapter 16
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 18 →
All chapters:
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28