John 13

Latvian NLB (New Latvian Inter-Confessional Bible)

← Chapter 12 Jump to: Chapter 14 →

1Bija laiks pirms Pashas svētkiem. Jēzus zināja, ka ir pienākusi viņa stunda pāriet no šīs pasaules pie Tēva; un savējos, kurus viņš šajā pasaulē bija iemīlējis, viņš mīlēja līdz galam.

2Mielasta laikā, kad velns Jūdam, Sīmaņa dēlam Iskariotam, jau bija ielicis sirdī nodomu viņu nodot,

3Jēzus, zinādams, ka Tēvs viņa rokās bija nodevis visu un ka viņš no Dieva ir izgājis un pie Dieva aiziet,

4piecēlās no mielasta, novilka virsdrēbes un, paņēmis linu drānu, to sev apsēja.

5Pēc tam viņš ielēja ūdeni mazgājamā traukā un sāka mazgāt mācekļiem kājas, un slaucīja tās linu drānā, ko viņš bija apsējis.

6Tad viņš nāca pie Sīmaņa Pētera. Tas viņam sacīja: “Kungs, tu mazgāsi man kājas?”

7Jēzus viņam atbildēja: “Tu tagad nezini, ko es daru, bet pēc tam sapratīsi.”

8Pēteris viņam sacīja: “Nemūžam tu man nemazgāsi kājas!” Jēzus atbildēja: “Ja es nemazgāšu, tad tev pie manis nav daļas.”

9Sīmanis Pēteris viņam sacīja: “Kungs, ne tikai manas kājas, bet arī rokas un galvu!”

10Jēzus sacīja: “Tam, kas ir jau mazgāts, nevajag vairāk kā vien kājas mazgāt, jo viņš viss ir tīrs. Un jūs esat tīri, bet ne visi.”

11Jēzus zināja, kurš viņu nodos, tādēļ viņš sacīja: “Ne visi jūs esat tīri.”

12Kad viņš tiem kājas bija nomazgājis, viņš atkal apvilka savas virsdrēbes un apsēdies tiem sacīja: “Vai jūs saprotat, ko es jums esmu darījis?

13Jūs mani saucat: Skolotājs un Kungs – un pareizi sakāt, jo tas es esmu.

14Ja nu es, Kungs un Skolotājs, esmu jums mazgājis kājas, tad pienākas, ka arī jūs cits citam kājas mazgājat.

15Jo es jums esmu devis priekšzīmi, lai jūs darāt, kā es esmu darījis.

16Patiesi, patiesi es jums saku: kalps nav lielāks par savu kungu, un sūtnis nav lielāks par to, kas viņu sūtījis.

17Ja jūs to zināt, jūs esat laimīgi, ja vien to darāt.

18Ne par jums visiem es runāju, es zinu, kuri ir tie, ko esmu izredzējis. Bet lai piepildītos Raksti: kas ar mani maizi ēd, tas ir pacēlis pret mani savu papēdi. –

19Es jums to saku jau tagad, pirms tas ir noticis, lai jūs, kad tas būs noticis, ticētu, ka ES ESMU.

20Patiesi, patiesi es jums saku: kas uzņem to, ko es sūtīšu, uzņem mani; bet, kas uzņem mani, uzņem to, kas mani sūtījis.”

21To sacījis, Jēzus, satraukts garā, liecināja: “Patiesi, patiesi es jums saku: viens no jums mani nodos!”

22Mācekļi skatījās cits uz citu neziņā, par kuru viņš runā.

23Viens viņa māceklis, kuru Jēzus mīlēja, bija atgūlies Jēzum cieši blakus.

24Tad Sīmanis Pēteris tam pamāja un sacīja: “Pavaicā, kurš tas ir, par kuru viņš runā!”

25Tas, noliecies pie Jēzus krūts, viņam jautāja: “Kungs, kurš tas ir?”

26Jēzus atbildēja: “Tas, kuram es, iemērcis kumosu, to došu.” Un, kumosu iemērcis, viņš deva to Jūdam, Sīmaņa dēlam Iskariotam.

27Un pēc šī kumosa tajā iegāja sātans. Jēzus Jūdam sacīja: “Ko dari, to dari drīz.”

28Bet neviens no tiem, kas tur bija, nesaprata, kādēļ viņš to sacīja.

29Daži domāja, ka Jēzus tam sacīja: “Ej, pērc, kas mums vajadzīgs svētkiem,” – jo pie Jūdas bija maks. Vai arī – lai dotu kaut ko nabagiem.

30Kumosu ņēmis, Jūda tūlīt izgāja ārā. Bija nakts.

31Kad viņš bija izgājis, Jēzus sacīja: “Tagad Cilvēka Dēls ir pagodināts, un Dievs ir pagodināts viņā.

32Dievs arī pagodinās viņu sevī un pagodinās viņu tūlīt.

33Bērniņi, vēl mazu brīdi es esmu ar jums. Jūs mani meklēsiet, un, tāpat kā es jūdiem esmu teicis, tā arī jums tagad saku: kurp es aizeju, jūs nevarat nākt.

34Es jums dodu jaunu bausli – mīliet cits citu! Kā es esmu mīlējis jūs, tā arī jūs mīliet cits citu.

35Ja jums būs mīlestība savā starpā, visi zinās, ka jūs esat mani mācekļi.”

36Sīmanis Pēteris viņam sacīja: “Kungs, kurp tu ej?” Jēzus viņam atbildēja: “Kurp es eju, tu nevari man tagad nākt līdzi, bet vēlāk nāksi.”

37Pēteris viņam sacīja: “Kungs, kādēļ es tagad nevaru tev iet līdzi? Savu dzīvību es atdošu par tevi!”

38Jēzus viņam atbildēja: “Savu dzīvību tu atdosi par mani? Patiesi, patiesi es tev saku: vēl gailis nebūs nodziedājis, pirms tu trīs reizes mani būsi noliedzis.”

← Chapter 12 Jump to: Chapter 14 →