Leviticus 11

Latvian NLB (New Latvian Inter-Confessional Bible)

← Chapter 10 Jump to: Chapter 12 →

1Kungs sacīja Mozum un Āronam:

2“Sakiet Israēla dēliem: šie ir dzīvnieki, ko no visiem zemes zvēriem jūs varat ēst, –

3visus, kam šķelti nagi, uz pusēm pāršķelti nagi, un kas atgremo – tos ēdiet.

4Taču šos no atgremotājiem un tiem, kam šķelti nagi, neēdiet – kamieli, jo tas gan atgremo, bet tam nav uz pusēm pāršķeltu nagu; tas jums nešķīsts!

5Un klinšu āpsi, jo tas gan atgremo, bet tam nav šķeltu nagu; tas jums nešķīsts!

6Un zaķi, jo tas gan atgremo, bet tam nav šķeltu nagu; tas jums nešķīsts!

7Un cūku, jo tai gan ir šķelti nagi, uz pusēm pāršķelti nagi, bet gremot tā neatgremo; tā jums nešķīsta!

8Viņu gaļu jūs neēdiet un maitas neskariet – tie jums nešķīsti!

9Šos jūs varat ēst no visa, kas ūdenī, – visus gan jūrās, gan upēs, kam spuras un zvīņas, tos ēdiet!

10Bet, kam gan jūrās, gan upēs nav spuru un zvīņu, no visiem ūdeņu kustoņiem un no visām dzīvām būtnēm, kas jūrās, – tas jums riebīgs!

11Tas lai jums ir riebīgs, viņu gaļu neēdiet, un to maitas lai jums ir riebīgas!

12Visi, kas ūdeņos un kam nav spuru un zvīņu, – tie jums riebīgi!

13Un šie jums ir riebīgi no spārnaiņiem, neēdiet šos, tie ir riebīgi – ērglis, jūras ērglis, melnais ērglis

14un klijāns, un visu veidu vanagi,

15un visu veidu kraukļi,

16un strauss un dzeguze, un kaija, un visu veidu piekūni,

17un ūpis, un zivju dzenis, un pūce,

18un dumpis, un pelikāns, un maitu lija,

19un stārķis, un visu veidu gārņi, un pupuķis, un sikspārnis.

20Visi spārnotie kukaiņi, kas tek uz četrām, – tie jums riebīgi!

21Taču no spārnainajiem kukaiņiem, kas tek uz četrām, jūs varat ēst tos, kam virs stilbiem ir ciskas, lai ar tām lēktu pa zemi.

22No tiem jūs varat ēst šos – visu veidu siseņus, spārnsiseņus, cikādes un sienāžus.

23Bet citi spārnainie kukaiņi, kam četras kājas, – tie jums riebīgi!

24No tiem jūs kļūstat nešķīsti – ikviens, kas pieskaras to maitām, paliek nešķīsts līdz vakaram.

25Un ikviens, kas nesis kādu no to maitām, lai mazgā savas drānas, – tas paliek nešķīsts līdz vakaram.

26Visi lopi, kam šķelti nagi, bet nav pāršķelti uz pusēm un kas neatgremo, – tie jums nešķīsti, un katrs, kas tādam pieskaras, kļūst nešķīsts.

27Un tie četrkāju zvēri, kas staigā uz ķepām, – tie jums nešķīsti, ikviens, kas pieskaras to maitām, – nešķīsts līdz vakaram.

28Un, kas nesis tāda maitu, lai mazgā savas drānas, bet paliek nešķīsts līdz vakaram, jo tie jums nešķīsti!

29Un no rāpuļiem, kas rāpo pa zemi, šie jums ir nešķīsti – kurmis un pele, un visu veidu ķirzakas,

30un gekons, un krokodils, un varans, un smilšu varans, un hameleons.

31Šie jums ir nešķīsti no tiem, kas rāpo, – kas tiem pieskaras, kad tie ir beigti, tas nešķīsts līdz vakaram.

32Viss, kam kāds no tiem beigts uzkritis, ir nešķīsts; visi koka trauki, drānas, āda vai maiss – viss, kas tiek lietots kādam darbam, lai tiek likts ūdenī, un tas paliek nešķīsts līdz vakaram, pēc tam tas ir šķīsts.

33Ja kāds no tiem iekrīt māla traukā – trauks un viss, kas tajā, top nešķīsts! To trauku tu sadauzi!

34Viss ēdiens, ja pār to lej ūdeni no tāda trauka, top nešķīsts, un visi dzērieni, kas tādā traukā, ir nešķīsti.

35Viss, kam uzkrīt to maitas, top nešķīsts – krāsns un pavards lai tiek izjaukti, jo tie ir nešķīsti, – jums lai tie nešķīsti!

36Tikai avots vai aka, kur ūdens, paliek šķīsts. Kas pieskarsies to maitām, kļūs nešķīsts!

37Ja to maita uzkrīt sējamai sēklai – tā ir šķīsta.

38Bet, ja sēkla ir aplieta ar ūdeni un tai uzkrīt kāda to maita, – tā jums nešķīsta!

39Ja nobeidzas kāds lops, ko jūs varat ēst, un kāds pieskaras tā maitai, tas ir nešķīsts līdz vakaram.

40Kas ēdis tā maitu, lai mazgā savas drānas, bet viņš paliek nešķīsts līdz vakaram, un, kas nesis tādu maitu, lai mazgā savas drānas, bet viņš paliek nešķīsts līdz vakaram.

41Un visi rāpuļi, kas rāpo pa zemi, – tie jums ir riebīgi, tie nav ēdami!

42Visus, kas lien uz vēdera, un visus, kas iet uz četrām, arī visus daudzkājus no visiem rāpuļiem, kas rāpo pa zemi, – tos neēdiet, jo tie ir riebeklība!

43Nepadariet sevi riebīgus ar visiem rāpuļiem, kas rāpo, nedariet sevi nešķīstus ar tiem, nekļūstiet no tiem nešķīsti,

44jo es esmu Kungs, jūsu Dievs, tādēļ svētieties un esiet svēti, jo es esmu svēts – nepadariet sevi nešķīstus ar rāpuļiem, kas mudž uz zemes,

45jo es esmu Kungs, kas jūs izveda no Ēģiptes zemes, lai būtu jums par Dievu, – esiet svēti, jo es esmu svēts!”

46Šis ir likums par lopiem, putniem un dzīvām būtnēm, kas mudž ūdeņos, un par dzīvām būtnēm, kas rāpo pa zemi.

47Nošķiriet nešķīstu no šķīsta – dzīvnieku, kas ēdams, no dzīvnieka, kas nav ēdams!

← Chapter 10 Jump to: Chapter 12 →