Matthew 12

Latvian NLB (New Latvian Inter-Confessional Bible)

← Chapter 11 Jump to: Chapter 13 →

1Tajā laikā Jēzus kādā sabatā gāja caur labības laukiem. Viņa mācekļi bija izsalkuši, un tie sāka plūkt vārpas un ēst.

2Bet farizeji, to redzēdami, sacīja viņam: “Redzi, tavi mācekļi dara, ko sabatā nav atļauts darīt.”

3Jēzus tiem sacīja: “Vai tad jūs neesat lasījuši, ko darīja Dāvids un tie, kas ar viņu bija, kad tie bija izsalkuši?

4Kā viņš iegāja Dieva namā un ēda Dieva priekšā liktās upurmaizes, ko neklājās ēst nedz viņam, nedz tiem, kas ar viņu bija, bet vienīgi priesteriem.

5Vai neesat lasījuši bauslībā, ka priesteri templī sabatā pārkāpj sabatu un tomēr ir bez vainas?

6Bet es jums saku: šeit ir kas lielāks par templi.

7Ja jūs saprastu, ko tas nozīmē – gribu žēlsirdību, ne upuri, jūs nenosodītu nevainīgos,

8jo Cilvēka Dēls ir kungs pār sabatu.”

9Iedams prom no turienes, Jēzus iegāja viņu sinagogā.

10Un, redzi, tur bija kāds cilvēks, kam bija paralizēta roka. Tie viņam jautāja: “Vai drīkst dziedināt sabatā?” – lai pēc tam varētu viņu apsūdzēt.

11Bet viņš tiem sacīja: “Kurš no jūsu vidus, kam sabatā avs būtu iekritusi bedrē, to nesatvertu un nevilktu ārā?

12Cilvēks ir daudz vērtīgāks par avi! Tādēļ ir atļauts sabatā labu darīt.”

13Tad Jēzus tam cilvēkam sacīja: “Izstiep savu roku!” Viņš roku izstiepa, un tā kļuva vesela, tāda pati kā otra.

14Farizeji, izgājuši laukā, tūlīt sāka apspriesties, kā viņu nodot nāvē.

15Jēzus, to zinādams, aizgāja no turienes. Viņam sekoja liels ļaužu pūlis, un viņš tos visus dziedināja

16un piekodināja, lai tie neatklāj, kas viņš ir,

17ka piepildītos, ko Kungs caur pravieti Jesaju ir sacījis:

18redzi, mans kalps, ko es esmu izredzējis, mans mīļotais, uz ko man labs prāts; es likšu uz viņu savu Garu, un viņš pasludinās pagāniem tiesu.

19Nedz viņš ķildosies, nedz kliegs, nedz arī kāds dzirdēs uz ielām viņa balsi.

20Ielūzušu niedri viņš nenolauzīs, un kvēlojošu dakti viņš nenodzēsīs, kamēr viņš novedīs tiesu līdz uzvarai;

21un pagāni cerēs uz viņa vārdu.

22Tad pie viņa atnesa dēmona apsēstu, kas bija akls un kurlmēms, un viņš to dziedināja, tā ka tas varēja runāt un redzēt.

23Un viss ļaužu pūlis brīnījās un sacīja: “Vai tik šis nav Dāvida dēls?”

24Bet farizeji, to dzirdēdami, sacīja: “Šis jau izdzen dēmonus ne citādi kā ar Belcebula, dēmonu valdnieka, palīdzību!”

25Jēzus, viņu domas zinādams, teica: “Ikviena valsts, kas sevī sašķēlusies, tiks izpostīta, un neviena pilsēta vai nams, kas sevī sašķēlies, nepastāvēs.

26Ja jau sātans izdzen sātanu un ir sevī sašķēlies, kā tad viņa valstība pastāvēs?

27Ja es izdzenu dēmonus ar Belcebula palīdzību, kā tad jūsu dēli tos izdzen? Tādēļ viņi būs tie, kas jūs tiesās.

28Bet, ja es izdzenu dēmonus ar Dieva Garu, tad Dieva valstība jau ir atnākusi pie jums.

29Vai – kā var kāds ieiet stipra vīra namā un izlaupīt viņa mantu, ja stipro vispirms nesasien; tikai tad viņš varēs tā namu izlaupīt.

30Kas nav ar mani, tas ir pret mani, un, kas ar mani nesavāc, tas izkaisa.

31Tādēļ es jums saku: jebkurš grēks un jebkura zaimošana tiks cilvēkiem piedota, bet Svētā Gara zaimošana netiks piedota.

32Ja kāds ko sacīs pret Cilvēka Dēlu, tam tiks piedots, bet, kas ko runās pret Svēto Garu, tam netiks piedots nedz šajā, nedz nākamajā laikā.

33Vai nu padariet koku labu un viņa augļus labus, vai arī padariet koku nelāgu un viņa augļus sliktus! Koku taču pazīst pēc tā augļiem.

34Jūs čūsku dzimums! Kā jūs varat runāt labu, būdami ļauni, jo no pārpilnas sirds mute runā.

35Labs cilvēks no savas sirds labumu krājumiem dod labo, bet ļaunais – no ļaunā krājumiem dod ļauno.

36Bet es jums saku: par visu tukšo runāšanu, ko cilvēki runājuši, tiesas dienā tiem būs jānorēķinās.

37Jo pēc saviem vārdiem tu tiksi attaisnots un pēc saviem vārdiem tu tiksi notiesāts.”

38Tad pie viņa vērsās rakstu mācītāji un farizeji un sacīja: “Skolotāj, mēs no tevis vēlamies kādu zīmi redzēt.”

39Jēzus tiem atbildēja: “Samaitāta un laulības pārkāpēju paaudze meklē zīmi, bet cita zīme tai netiks dota kā vien pravieša Jonas zīme.

40Kā Jona trīs dienas un trīs naktis bija milzu zivs vēderā, tā arī Cilvēka Dēls trīs dienas un trīs naktis būs zemes sirdī.

41Ninivieši celsies tiesas dienā pret šo paaudzi un to notiesās; jo, kad Jona sludināja, tie atgriezās no grēkiem. Un, redzi, šeit ir vairāk nekā Jona.

42Dienvidu ķēniņiene celsies tiesas dienā pret šo paaudzi un to notiesās, jo viņa nāca no tālām zemēm dzirdēt Sālamana gudrību; un, redzi, šeit ir vairāk nekā Sālamans.

43Kad nešķīstais gars no cilvēka ir izgājis, tas apstaigā izkaltušas vietas, meklēdams mieru, bet neatrod.

44Tad tas saka: es atgriezīšos savā mājoklī, no kura izgāju. Un atnācis viņš atrod to brīvu, izslaucītu un uzpostu.

45Tad viņš iet un ņem sev līdzi septiņus citus garus, par sevi ļaunākus, un iegājuši tie tur mājo. Un beigās šim cilvēkam kļūst daudz ļaunāk, nekā bija sākumā. Tā notiks arī šai ļaunajai paaudzei.”

46Jēzum uz ļaužu pūli vēl runājot, redzi, viņa māte un brāļi stāvēja ārpusē un meklēja iespēju ar viņu runāt.

47Kāds viņam sacīja: “Redzi, tava māte un tavi brāļi stāv ārā un grib ar tevi runāt.”

48Tad Jēzus šim runātājam atbildēja: “Kas ir mana māte un mani brāļi?”

49Un, ar roku norādīdams uz saviem mācekļiem, viņš teica: “Redzi, mana māte un mani brāļi!

50Ikviens, kas darīs mana debesu Tēva gribu, ir mans brālis un mana māsa, un mana māte.”

← Chapter 11 Jump to: Chapter 13 →