Numbers 32

Latvian NLB (New Latvian Inter-Confessional Bible)

← Chapter 31 Jump to: Chapter 33 →

1Rūbena dēliem bija daudz ganāmpulku, Gāda dēliem bija ļoti daudz, un viņi redzēja Jaazēra zemi un Gileāda zemi, redzi, tā bija vieta ganāmpulkiem!

2Gāda dēli un Rūbena dēli nāca un teica Mozum, priesterim Elāzāram un sapulces vadoņiem:

3“Atārota un Dībona, un Jaazēra, un Nimra, un Hešbona, un Elāle, un Sebāma, un Nebo, un Beona ir

4zeme, ko Kungs satriecis Israēla dēlu priekšā, – tā ir zeme ganāmpulkiem, un taviem kalpiem ir ganāmpulki!”

5Un viņi teica: “Ja mēs esam guvuši tavu vēlību, tad lai šī zeme tiek par īpašumu taviem kalpiem, lai mums nav jāiet pāri Jardānai!”

6Un Mozus teica Gāda dēliem un Rūbena dēliem: “Vai lai jūsu brāļi iet karā, bet jūs paliksiet šeit?!

7Kāpēc jūs gribat darīt gļēvas Israēla dēlu sirdis, ka tie neietu uz zemi, ko Kungs tiem devis?

8Tā jau darīja jūsu tēvi, kad es tos no Kādēš-Barnēas sūtīju izlūkot zemi, –

9tie aizgāja līdz Eškolas ielejai, apskatīja zemi un darīja gļēvas Israēla dēlu sirdis, ka tie negāja uz zemi, ko Kungs tiem devis.

10Tajā dienā iedegās Kunga dusmas, un viņš zvērēja, sacīdams:

11“Tie vīri, kas iznāca no Ēģiptes, kam divdesmit gadu un vairāk, viņi neredzēs zemi, ko es apzvērēju Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam, jo ne visā tie man sekoja!

12Vien izņemot kenazieti Kālebu, Jefunnes dēlu, un Jozuu, Nūna dēlu, jo tie visā sekoja Kungam!”

13Tad pret Israēlu iedegās Kunga dusmas un viņš lika četrdesmit gadus tiem klīst pa tuksnesi, līdz izmira visa paaudze, kas bija darījusi to, kas Kungam likās ļauns.

14Un, redzi, jūs, grēcinieku dzimums, esat nākuši savu tēvu vietā, lai uzpūstu Kunga dusmu kvēli pret Israēlu vēl lielāku!

15Ja jūs novērsīsieties un nesekosiet viņam, tad viņš atkal atstās tautu tuksnesī un jūs viņus visus iedzīsiet postā!”

16Tad tie nāca pie viņa un teica: “Mēs uzcelsim tur saviem ganāmpulkiem avju aplokus un pilsētas saviem bērniem,

17bet mēs paši steigsim bruņoties kopā ar Israēla dēliem, līdz būsim tos noveduši viņu novadā, lai mūsu bērni paliek nocietinātās pilsētās šīs zemes iemītnieku dēļ!

18Mēs neatgriezīsimies savās mājās, līdz visi Israēla dēli nebūs iemantojuši katrs savu īpašumu,

19jo mēs nemantosim kopā ar viņiem viņpus Jardānas, mums būs savs mantojums šaipus Jardānai uz austrumiem!”

20Un Mozus viņiem teica: “Ja jūs tā darīsiet, ja bruņosieties karam Kunga priekšā –

21ja ikviens no jums bruņots ies pāri Jardānai Kunga priekšā, līdz viņš būs padzinis savus ienaidniekus

22un zeme tiks iekarota Kunga priekšā, pēc tam jūs varēsiet iet atpakaļ, un jūs būsiet bez vainas Kunga un Israēla priekšā, un šī zeme būs jūsu īpašums Kunga priekšā.

23Bet, ja jūs tā nedarīsiet, tad, redzi, jūs būsiet grēkojuši pret Kungu, tad zināsiet savu grēku, tas jūs uzmeklēs!

24Celiet pilsētas saviem bērniem un aplokus savām avīm, bet dariet, ko esat solījuši!”

25Gāda dēli un Rūbena dēli teica Mozum: “Tavi kalpi darīs, kā mans kungs pavēl!

26Mūsu bērni, sievas, mūsu ganāmpulki un lopi paliks tur, Gileāda pilsētās,

27bet tavi kalpi ies – ikviens būs bruņojies karam Kunga priekšā, lai cīnītos, kā mans kungs teica!”

28Un Mozus deva par viņiem pavēli priesterim Elāzāram un Jozuum, Nūna dēlam, un Israēla dēlu cilšu vadoņiem.

29Mozus tiem teica: “Ja Gāda dēli un Rūbena dēli kopā ar jums ies pāri Jardānai, visi bruņoti karam Kunga priekšā, un jūs ieņemsiet to zemi, tad dodiet viņiem par īpašumu Gileāda zemi.

30Bet, ja tie nebruņosies un neies kopā ar jums, tad lai tie manto īpašumu kopā ar jums Kanaāna zemē!”

31Un Gāda dēli un Rūbena dēli atbildēja: “Mēs darīsim, ko Kungs taviem kalpiem teica!

32Mēs iesim bruņoti Kunga priekšā uz Kanaāna zemi, un mūsu īpašuma mantojums otrpus Jardānas būs mums!”

33Un Mozus deva viņiem, Gāda dēliem un Rūbena dēliem, un pusei Manases, Jāzepa dēla, cilts, amoriešu ķēniņa Sīhona ķēniņvalsti un Bāšānas ķēniņa Oga ķēniņvalsti – zemi un pilsētas tajās un zemi visapkārt pilsētu robežām.

34Gāda dēli uzcēla Dībonu un Atārotu, un Aroēru,

35un Atārot-Šofānu, un Jaazēru, un Jogbohu,

36un Bēt-Nimru, un Bēt-Hārānu – nocietinātas pilsētas un avju aplokus.

37Rūbena dēli uzcēla Hešbonu un Elāli, un Kirjataimu,

38un Nebo, un Baal-Meonu, to vārdi mainīti, un Sibmu – tām pilsētām, ko uzcēla, viņi deva vārdus.

39Tad Māhīra dēli, Manases dēli, gāja uz Gileādu, ieņēma to un padzina amoniešus, kas tur mita.

40Un Mozus deva Gileādu Māhīram, Manases dēlam, un viņš tur apmetās.

41Manases dēls Jaīrs gāja un ieņēma tās ciemus un nosauca tos par Jaīra ciemiem.

42Nobahs gāja un ieņēma Kenātu un tās ciemus un nosauca tos savā vārdā par Nobahu.

← Chapter 31 Jump to: Chapter 33 →