Galatians 1

Latvian 2024 (Jauna Pārstrādāta latviešu Bībele 2024)

Jump to: Chapter 2 →

1Pāvils – apustulis, kas nav cilvēku iecelts vai sūtīts, bet gan Jēzus Kristus un Dieva Tēva sūtīts, kas viņu augšāmcēla no mirušajiem,

2un visi brāļi, kas ir kopā ar mani, Galatijas draudzēm:

3žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un no Kunga Jēzus Kristus,

4kas nodevis sevi par mūsu grēkiem, lai izrautu mūs no šā ļaunā laika pēc Dieva, mūsu Tēva, gribas.

5Viņam lai gods mūžu mūžos! Āmen!

6Es brīnos, ka jūs tik ātri novēršaties no tā, kas jūs ir aicinājis Kristus žēlastībā, un nododaties citam evaņģēlijam.

7Bet cita nav; ir tikai daži, kas musina jūsu prātus un grib sagrozīt Kristus evaņģēliju.

8Bet, ja mēs vai kāds eņģelis no debesīm sludinātu jums citu evaņģēliju nekā to, ko esam jums pasludinājuši, lai lāsts par to!

9Kā jau iepriekš esam sacījuši, tā saku vēlreiz: ja kāds jums sludina citu evaņģēliju līdzās tam, ko jūs esat saņēmuši, tas lai ir nolādēts!

10Vai tad es tagad gribu atzinību no cilvēkiem vai arī no Dieva? Vai es meklēju cilvēkiem izpatikt? Ja es vēl aizvien vēlētos izpatikt cilvēkiem, tad es nebūtu Kristus kalps.

11Es daru jums zināmu, brāļi, ka evaņģēlijs, ko esmu pasludinājis, nav cilvēka izdomāts.

12Es to arī neesmu saņēmis vai iemācījies no kāda cilvēka, bet caur Jēzus Kristus atklāsmi.

13Jūs esat dzirdējuši par manu toreizējo dzīvi, kad vēl biju jūdaismā, kā es pārlieku vajāju un postīju Dieva draudzi.

14Jūdaisma lietās es pārspēju daudzus savus vienaudžus savā tautā, pārmēru dedzīgi turēdams tēvu ieražas.

15Bet, kad Dievam, kas mani jau no mātes miesām bija izvēlējies un caur savu žēlastību aicinājis,

16labpatika atklāt manī savu Dēlu, lai es viņu sludinātu pagāniem, es tūlīt nemeklēju padomu no miesas un asinīm.

17Es negāju arī uz Jeruzālemi pie tiem, kas jau pirms manis bija apustuļi, bet devos uz Arābiju un vēlāk atgriezos Damaskā.

18Pēc tam, trīs gadus vēlāk, es devos uz Jeruzālemi, lai iepazītos ar Kēfu, un uzkavējos pie viņa kādas piecpadsmit dienas.

19Nevienu citu apustuli es nesatiku, vienīgi Jēkabu, Kunga brāli.

20Redzi, Dieva priekšā es jums apliecinu: tas, ko jums rakstu, nav meli!

21Pēc tam es devos uz Sīrijas un Kilikijas apgabalu,

22bet Kristus draudzēs Jūdejā mani pēc izskata nepazina.

23Tie vienīgi bija dzirdējuši, ka tas, kas mūs agrāk vajāja, tagad sludina ticību, ko pats reiz apkaroja,

24un tie slavēja Dievu par mani.

Jump to: Chapter 2 →