bible
ra
🌐 Language
English
Español
Français
Deutsch
Português
Italiano
Nederlands
Русский
中文
日本語
한국어
العربية
Türkçe
Tiếng Việt
ไทย
Indonesia
All Languages
Home
/
Latvian
/
Latvian 2024 (Jauna Pārstrādāta latviešu Bībele 2024)
/
Hebrews 6
Hebrews 6
Latvian 2024 (Jauna Pārstrādāta latviešu Bībele 2024)
← Chapter 5
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 7 →
1
Nekavēsimies vairs pie Kristus mācības sākuma, dosimies pretī pilnībai; neliksim no jauna pamatu: atgriešanos no mirušiem darbiem un ticību Dievam,
2
mācību par kristībām un par roku uzlikšanu vai par mirušo augšāmcelšanos un mūžīgo sodību.
3
Arī to mēs darīsim, ja Dievs ļaus.
4
Bet tos, kas reiz tikuši apgaismoti, baudījuši debesu dāvanas, ir bijuši līdzdalīgi pie Svētā gara,
5
baudījuši Dieva labos vārdus un sajutuši nākamības laikmeta spēkus,
6
un tad atkrituši no ticības, tos nav iespējams atkal no jauna vest pie atgriešanās, jo tie Dieva dēlu no jauna piesit krustā un liek apsmieklam.
7
Svētību no Dieva saņem tā zeme, kas dzērusi bagātīgi lijušu lietu un izaudzē noderīgus augus tiem, kas šo zemi apstrādā,
8
bet tā zeme, kas izaudzē ērkšķus un dadžus, ir nederīga un gandrīz vai nolādēta, tā nolemta izdegšanai.
9
Tā runājot, mīļotie, mēs gan esam pārliecināti par ko labāku attiecībā uz jūsu pestīšanu.
10
Dievs nav netaisns un neaizmirst jūsu darbu un mīlestību, ko esat izrādījuši viņa vārdā – gan iepriekš, gan tagad kalpodami svētajiem.
11
Mēs no sirds vēlamies, lai katrs no jums uztur savu dedzību cerības piepildījumam līdz galam.
12
Netopiet kūtri, bet līdzinieties tiem, kas ticībā un pazemībā iemanto apsolījumus.
13
Kad Dievs deva apsolījumu Ābrahāmam, viņam nebija neviena lielāka, pie kā zvērēt, tādēļ viņš zvērēja pie sevis paša,
14
sacīdams: patiesi, es tevi svētīdams svētīšu un vairodams vairošu,
15
un viņš, pacietīgi gaidījis, tika pie apsolītā.
16
Cilvēki zvēr, piesaucot ko lielāku par sevi, un ikvienu nesaskaņu viņu vidū beidz apstiprinājums ar zvērestu.
17
Dievs, jo skaidrāk gribēdams parādīt apsolījuma mantiniekiem savas gribas nemainīgumu, saistīja sevi ar zvērestu,
18
lai šajās divās nemainīgajās lietās, kurās ir neiespējami, ka Dievs melotu, – mums būtu spēcīgs iepriecinājums, ka mēs, kas esam atraduši patvērumu pie viņa, mums doto cerību noturētu.
19
Tā mums ir stiprs un drošs dvēseles enkurs, kas sniedzas dziļi iekšā aiz priekškara,
20
kur Jēzus par mums iegāja pirmais, uz mūžiem tapdams par augsto priesteri pēc Melhisedeka kārtas.
← Chapter 5
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 7 →
All chapters:
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13