Malachi 2

Latvian 2024 (Jauna Pārstrādāta latviešu Bībele 2024)

← Chapter 1 Jump to: Chapter 3 →

1Tagad jums, priesteri, šī pavēle:

2ja jūs neklausīsiet, ja neņemsiet vērā, ja negodāsiet manu vārdu, saka Pulku Kungs, tad es jums uzsūtīšu lāstu un jūsu svētības par lāstiem padarīšu, pat nolādēšu, jo jūs neko neņemat vērā!

3Redzi, es atņemšu jums sēklu, es sviedīšu mēslus jums sejā, mēslus no jūsu svētkiem, lai jūs izmēž kopā ar tiem!

4Tad jūs zināsiet, ka es jums esmu devis šo pavēli, lai saglabātu savu derību ar Leviju, saka Pulku Kungs.

5Man ar viņu bija dzīvības un miera derība, to es viņam devu, – bijājams! – un viņš bijās manis, un mana vārda priekšā viņš zemojās.

6Viņa mutē bija patiesības bauslība, netaisnības uz viņa lūpām nebija, mierā un taisnībā viņš staigāja kopā ar mani, daudzus viņš novērsa no grēka!

7Jo priestera lūpām jāglabā atziņa, ar savu muti tam jādzenas pēc bauslības, jo viņš ir Pulku Kunga vēstnesis!

8Bet jūs novērsāties no ceļa, daudziem likāt klupt bauslībā, sagandējāt Levija derību! – saka Pulku Kungs.

9Tādēļ es jūs padarīju nicināmus, nievājamus visā tautā, jo jums mani ceļi nerūp un draugu būšana jums svarīgāka par bauslību!”

10Vai mums visiem nav viens tēvs? Vai viens Dievs mūs visus nav radījis? Kādēļ jūs krāpjat cits citu, sagānīdami mūsu tēvu derību?!

11Jūda krāpjas un dara preteklības gan Jeruzālemē, gan Israēlā, jo Jūda apgānījis Kunga svētnīcu, ko viņš mīlējis, un apprecējis sveša dieva meitu!

12Kungs iznīdēs no Jēkaba teltīm to, kurš tā dara, – gan to, kam bija jāuzrauga, gan to, kam bija jāatbild, gan to, kas pienes labības dāvanu Pulku Kungam!

13Un vēl – jūs ar asarām klājat Kunga altāri, raudat un vaimanājat, jo viņš vairs neuzlūko jūsu dāvanas un nepieņem neko ar prieku no jūsu rokām!

14Jūs sakāt: kādēļ?! – Tādēļ ka Kungs ir liecinieks starp tevi un tavu jaunības sievu, kuru tu piekrāpi, – viņa ir tava dzīvesbiedre, tavas derības sieva!

15Vai Kungs viņus nepadarīja par vienu un savu garu tiem neatstāja? Kāpēc par vienu? Lai meklētu Dieva sēklu. Sargiet savu garu – nekrāpiet jaunībā apņemto sievu!

16“Kas viņu nīst un padzen,” saka Kungs, Israēla Dievs, “tas aptraipa savas drēbes ar varmācību, saka Pulku Kungs, sargiet savu garu un nekrāpiet!”

17Jūs nogurdināt Kungu ar saviem vārdiem, jūs sakāt: kā tad mēs esam nogurdinājuši?! – Ar saviem vārdiem: ikviens, kas dara ļaunu, ir labs Kunga acīs, tas viņam tīkams! Vai: kur tad ir Dieva spriedums?

← Chapter 1 Jump to: Chapter 3 →