bible
ra
🌐 Language
English
Español
Français
Deutsch
Português
Italiano
Nederlands
Русский
中文
日本語
한국어
العربية
Türkçe
Tiếng Việt
ไทย
Indonesia
All Languages
Home
/
Latvian
/
Latvian 2024 (Jauna Pārstrādāta latviešu Bībele 2024)
/
Mark 4
Mark 4
Latvian 2024 (Jauna Pārstrādāta latviešu Bībele 2024)
← Chapter 3
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 5 →
1
Un viņš atkal sāka mācīt pie jūras. Liels ļaužu pūlis pie viņa sapulcējās, tā ka viņš iekāpa laivā un apsēdās; un viņš bija jūrā, bet visi ļaudis jūras krastā.
2
Viņš tos daudz mācīja līdzībās un savā mācībā tiem sacīja:
3
“Klausieties! Redzi, sējējs izgāja sēt.
4
Sējot cita sēkla krita ceļmalā, un putni nāca un to apēda.
5
Cita krita akmenājā, kur tai nebija daudz zemes; tā tūlīt uzdīga, tādēļ ka tā nebija dziļi zemē.
6
Bet, kad saule uzlēca un to dedzināja, tā nokalta, tādēļ ka tai nebija sakņu.
7
Cita sēkla krita starp ērkšķiem, un ērkšķi izauga un to nomāca, un tā nenesa augļus.
8
Bet cita sēkla krita labā zemē un nesa augļus; tā uzdīga un izauga, un cita nesa trīsdesmitkārtīgi, cita – sešdesmitkārtīgi un cita – simtkārtīgi.”
9
Un viņš sacīja: “Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird.”
10
Kad viņš palika viens, tad tie, kas līdz ar tiem divpadsmit bija pie viņa, izvaicāja viņu par līdzībām.
11
Un viņš tiem sacīja: “Jums ir dots zināt Dieva valstības noslēpumu, bet tiem, kas ārpusē, viss ir līdzībās,
12
ka tie skatīdamies skatās, bet neredz, un klausīdamies klausās, bet nesaprot, ka tie neatgriežas un tiem netiek piedots. ”
13
Un viņš tiem sacīja: “Jūs šo līdzību nesaprotat? Kā tad jūs sapratīsiet visas citas līdzības?
14
Sējējs sēj vārdu.
15
Vieni ir tie, kas ceļmalā, kuros vārdu iesēj, un, līdzko viņi to dzird, nāk sātans un paņem prom viņos iesēto vārdu.
16
Un citi kā sēkla, kas krīt akmenājā, līdzko vārdu dzirdējuši, viņi ar prieku to uzņem,
17
bet viņiem nav sakņu, un tie nav pastāvīgi. Kad nāk spaidi un vajāšanas vārda dēļ, viņi tūlīt atkrīt.
18
Un tie, kas starp ērkšķiem sēti, vārdu dzird,
19
bet laicīgās rūpes un bagātības viltus, un visas citas kārības uznāk un noslāpē vārdu, un tas kļūst neauglīgs.
20
Un ir tādi, kas sēti labā zemē, kas vārdu dzird un uzņem un nes augļus: cits – trīsdesmitkārtīgus, cits – sešdesmitkārtīgus un cits – simtkārtīgus.”
21
Un viņš tiem sacīja: “Vai tad gaismekli ienes, lai to liktu zem pūra vai zem gultas? Vai ne tādēļ, lai to liktu lukturī?
22
Jo nav nekā apslēpta, kas nenāktu gaismā, un nekas nenotiek slepeni, kas netaptu zināms.
23
Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird.”
24
Un viņš tiem sacīja: “Ievērojiet, ko dzirdat. Ar kādu mēru jūs mērāt, ar tādu jums nomērīs un vēl pieliks klāt.
25
Jo, kam ir, tam tiks dots, bet, kam nav, tam atņems arī to, kas tam ir.”
26
Un viņš sacīja: “Ar Dieva valstību ir tāpat, kā kad cilvēks iemet sēklu zemē
27
un guļas un ceļas, nakti un dienu, bet sēkla uzdīgst un izaug, tā ka viņš pats to nemana.
28
Zeme pati nes augļus: vispirms asnu, tad vārpu un tad graudu pilnu vārpu.
29
Un, kad augļi ienākušies, viņš tūdaļ laiž sirpi darbā, jo pļaujas laiks ir klāt.”
30
Un viņš runāja tālāk: “Ar ko lai salīdzinām Dieva valstību? Jeb kādā līdzībā lai to attēlojam?
31
Tā līdzinās sinepju graudiņam, kas iesēts zemē; tā ir vismazākā no visām sēklām virs zemes,
32
bet iesēta augtin aug un kļūst lielāka par visiem dārza augiem, un tai izaug lieli zari, kuru paēnā var ligzdot debesu putni.”
33
Un daudz tādu līdzību viņš tiem sacīja, tā ka tie varēja klausīties.
34
Viņš nerunāja ar tiem citādi kā vien līdzībās, bet saviem mācekļiem viņš visu atsevišķi izskaidroja.
35
Tajā dienā, vakaram nākot, viņš tiem sacīja: “Celsimies pāri uz otru krastu.”
36
Un, ļaužu pūli atlaiduši, tie paņēma viņu līdzi laivā, kurā viņš bija, un vēl citas laivas viņam sekoja.
37
Tad sacēlās liela vētra, un viļņi gāzās pāri laivai, tā ka laiva pildījās ar ūdeni.
38
Viņš pats gulēja laivas galā uz spilvena. Un tie viņu modināja un sacīja: “Skolotāj, vai tev nerūp, ka ejam bojā?”
39
Viņš piecēlies apsauca vēju un pavēlēja jūrai: “Klusu, rimsties!” Un vējš norima, un iestājās liels klusums.
40
Un viņš tiem sacīja: “Ko baidāties? Vai jums vēl nav ticības?”
41
Viņus pārņēma lielas bailes, un viņi cits citam sacīja: “Kas viņš tāds ir, ka pat vējš un jūra viņam paklausa?”
← Chapter 3
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 5 →
All chapters:
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16