Micah 7

Latvian 2024 (Jauna Pārstrādāta latviešu Bībele 2024)

← Chapter 6 Jump to:

1Vai! man – es esmu kā tie, kas meklē vasaras augļus, kas lasa vīnogas ražas laikā – ne vīnogu ķekara, ko paēsties, ne agrīnās vīģes, ko mana sirds kāro!

2Uzticīgie izzūd no zemes, taisno nav starp ļaudīm! Ikviens glūn no slēpņa, lai izlietu asinis, brālis brāli medī ar tīklu!

3Abas rokas ir naskas uz ļaunu – augstmanis prasa sev, soģis ņem kukuli, un dižvīrs saka, ko iekārojis, – visi tie sader kopā!

4Labākie no tiem ir kā dzelkšņi, taisnīgākie kā ērkšķu žogs! Nāk tavu sargu diena, tavas piemeklēšanas diena – nu tie dabūs trūkties!

5Neuzticies tuvākajam, nepaļaujies uz draugu! Pat no tās, kas guļ tev pie krūtīm, sargies, ka neizpļāpājies!

6Jo dēls nicina tēvu, meita ceļas pret māti, vedekla pret vīramāti – naidnieki ir paša nama ļaudis!

7Bet es raudzīšos uz Kungu, gaidīšu uz manu glābēju Dievu, mans Dievs mani dzirdēs!

8Nepriecājies par mani, naidniece, kaut esmu pakritis – tomēr celšos! Kaut dzīvoju tumsā, Kungs ir mana gaisma!

9Es pacietīšu Kunga dusmas, jo esmu grēkojis pret viņu, – līdz viņš iztiesās manu prāvu, dos man taisnu spriedumu! Viņš mani izvedīs gaismā, un es skatīšu viņa taisnību.

10To redzēs mana naidniece, kauns pārņems to, kas man sacīja: “Kur tad ir Kungs, tavs Dievs?” Manas acis skatīs, ka to samin kā dubļus ielās!

11Nu ir diena, kad uzcels tavus mūrus, – šajā dienā izpletīs tavas robežas.

12Šajā dienā pie tevis nāks no Asīrijas un Ēģiptes pilsētām, no Ēģiptes līdz pat upei, no jūras līdz jūrai, no kalniem līdz kalniem.

13Zeme būs izdeldēta tās iemītnieku dēļ, viņu darba augļu dēļ!

14Gani savu tautu ar zizli, sava īpašuma avis, kas vienas mīt mežā, starp auglīgām ganībām. Lai tās ganās Bāšānā un Gileādā kā sendienās!

15Kā dienās, kad tu izgāji no Ēģiptes zemes, es tiem atkal rādīšu brīnumus.

16Svešas tautas to redzēs un paliks kaunā, viņu spēks tām nelīdzēs! Tie liks roku uz mutes, un viņu ausis būs kurlas.

17Tie laizīs pīšļus kā čūskas, kā zemes rāpuļi, tie grīļosies laukā no saviem cietokšņiem, tos pārņems bailes no Kunga, mūsu Dieva, – tie tevis bīsies!

18Kas ir Dievs kā tu, kas noņem vainu un piedod pārkāpumu sava īpašuma atlikušajiem! Viņš nepaturēs dusmas uz mūžiem, jo viņam tīk žēlastība!

19Viņš atkal iežēlosies par mums, viņš samīdīs mūsu noziegumus un iemetīs jūras dzelmē visus mūsu grēkus.

20Tu dāvāsi uzticību Jēkabam un žēlastību Ābrahāmam, kā tu esi zvērējis mūsu tēviem senajās dienās!

← Chapter 6 Jump to: