Nahum 3

Latvian 2024 (Jauna Pārstrādāta latviešu Bībele 2024)

← Chapter 2 Jump to:

1Vai! asiņu pilsētai – krāpšanas pilna, visi tik kampj un nerimstas laupīt!

2Švīkst rīkste, riteņi dimd, auļo zirgi, un rati dārd!

3Jātnieks jau aulekšo – plaiksnī zobens un dzirkstī šķēps, pulka nokauto un kaudzēm līķu! Miroņu bez gala, un jāklūp pār līķiem!

4Tas tavas milzu netiklības dēļ, tu, smalkā burvekļu kundze, tautas tu pārdevi ar savu netiklību un dzimtas ar burvestību.

5“Bet, redzi, es iešu pret tevi,” saka Pulku Kungs, “atsegšu tavu svārku pār galvu, likšu, lai tautas redz tavu plikumu un visas valstis tavu kaunu!

6Ar preteklībām es tevi apmētāšu, nievāšu tevi, par biedēkli padarīšu!

7Visi, kas uz tevi lūkosies, bēgs no tevis un teiks: Ninive izpostīta – kas sēros par to?! Kur lai es meklēju tev mierinātājus?”

8Vai tu esi labāka par Noāmonu, kas starp upēm mīt, kam ūdeņi visapkārt, kuras cietoksnis jūra un jūra – tās mūri?!

9Kūšieši bija tās stiprums, un ēģiptiešu tur bija bez skaita, pūtieši un vēl lūbieši tai palīgos bija!

10Arī tā trimdā un aizvesta gūstā, un viņas mazuļi sašķaidīti katrā ielgalā, par viņas godātajiem tie meta lozes, visi tās varenie iekalti važās!

11Arī tu piedzersies, apskurbsi gan, un tu meklēsi pie naidnieka patvērumu!

12Visi tavi nocietinājumi ir kā vīģeskoki, kam pirmie augļi, – kas pakrata, tam krīt kārā mutē!

13Redzi, tavi ļaudis kā sievas tavā vidū, naidniekiem tavas zemes vārti vērtin atvērti, tavu vārtu aizšaujamos aprijusi uguns!

14Sagādā ūdeni aplenkumam, stiprini savus nocietinājumus, jauc javu, mīci mālus, taisi stiprus ķieģeļus!

15Tur tevi aprīs uguns, tevi nocirtīs zobens, kā siseņi tie tevi rīs – kaut tu kā siseņi vairotos, kaut vairotos tu kā sienāži!

16Tev bija vairāk tirgoņu nekā debesīs zvaigžņu – kā siseņi tie izkūņojās un aizlaidās!

17Tavi galminieki ir kā siseņi un tavi karakungi kā sienāžu bars, kas aukstās dienās tup uz mūra – kā uzspīd saule, tā tie prom, neviens nezina, kur tie paliek.

18Guļ tavi gani, Asīrijas ķēniņ, snauž tavi dižciltīgie! Tava tauta padzīta kalnos, nav, kas to pulcē!

19Nedziedējams tavs posts, visa tu vienās brūcēs, visi, kas padzird par tevi, tik plaukšķina – jo pār ko gan nav nācis tavs ļaunums kopš laiku laikiem?

← Chapter 2 Jump to: