John 13

Latvian Gluck 1685 (LvGluck8) : Glika Bībele 8. Izdevums

← Chapter 12 Jump to: Chapter 14 →

1Un priekš Lieldienas svētkiem Jēzus zinādams, ka Viņa laiks bija nācis, no šīs pasaules iet pie Tā Tēva, tā kā Viņš mīlējis tos savējos, kas bija pasaulē, tā Viņš tos mīlēja līdz galam.

2Un vakariņu ēdot, (kad jau velns Jūdasam Iskarjatam, Sīmaņa dēlam, sirdī bija iedevis, Viņu nodot),

3Jēzus, zinādams, ka Tas Tēvs Viņam visas lietas bija devis rokās, un ka Viņš nācis no Dieva un aizies pie Dieva,

4Cēlās no vakariņa, novilka savus svārkus un priekšautu ņēmis ar to apsējās.

5Pēc Viņš ūdeni lej traukā un iesāka tiem mācekļiem kājas mazgāt un tās žāvēt ar to priekšautu, ar ko Viņš bija apsējies.

6Tad Viņš nāk pie Sīmaņa Pētera. Tas uz Viņu saka: Kungs, vai Tu man kājas mazgāsi?

7Jēzus atbildēja un uz to sacīja: ko Es daru, to tu tagad nezini, bet pēc tu to sapratīsi.

8Tad Pēteris uz Viņu saka: nemūžam Tev nebūs manas kājas mazgāt. Jēzus tam atbildēja: ja Es tevi nemazgāšu, tad tev nebūs daļas ar Mani.

9Sīmanis Pēteris uz Viņu saka: Kungs, nevien manas kājas, bet arī rokas un galvu!

10Jēzus uz to saka: kas ir mazgāts, tam nevajag kā vien kājas mazgāt, bet viņš ir viscaur šķīsts. Jūs arī esat šķīsti, bet ne visi.

11Jo Viņš Savu nodevēju gan zināja; tāpēc Viņš sacīja: jūs neesat visi šķīsti.

12Kad Tas nu viņu kājas bija mazgājis, tad Viņš ņēma savus svārkus un atkal nosēdās un uz tiem sacīja: vai jūs zināt, ko Es jums esmu darījis?

13Jūs Mani saucat par Mācītāju un par Kungu: un tas pareizi runāts, jo Es tas esmu.

14Ja tad Es, jūsu Kungs un Mācītājs, jūsu kājas esmu mazgājis, tad arī jums būs cits citam kājas mazgāt.

15Jo Es jums priekšzīmi esmu devis, lai jūs darāt, kā Es jums esmu darījis.

16Patiesi, patiesi, Es jums saku: kalps nav lielāks par savu kungu, nedz, kas sūtīts, lielāks par to, kas viņu sūtījis.

17Ja jūs tā zināt, svētīgi jūs esat, kad jūs to darāt.

18Es nerunāju par jums visiem; Es zinu, kurus Es esmu izredzējis; bet lai tas raksts piepildās: kas ar Mani maizi ēd, tas Mani min ar kājām.

19Tagad Es jums to saku, pirms tas notiek, lai, kad tas notiek, jūs ticat, ka Es tas esmu.

20Patiesi, patiesi, Es jums saku: kas uzņem, ja Es kādu sūtīšu, tas Mani uzņem; un kas Mani uzņem, tas uzņem To, kas Mani sūtījis.

21To sacījis, Jēzus garā aizgrābts liecināja un sacīja: patiesi, Es jums saku, viens no jums Mani nodos.

22Tad tie mācekļi cits uz citu skatījās, nezinādami, par kuru tas runā.

23Un viens no viņa mācekļiem sēdēja pie Jēzus krūtīm, to Jēzus mīlēja.

24Tad Sīmanis Pēteris šim met ar acīm, lai vaicā, kurš tas esot, par ko Viņš runā?

25Un tas pielocīdamies pie Jēzus krūtīm uz Viņu saka: Kungs, kurš tas ir?

26Jēzus atbild: tas ir tas, kam Es to kumosu iemērktu došu; tad Viņš iemērca to kumosu un dod to Jūdasam, Sīmaņa dēlam, Iskarjatam.

27Un pēc tā kumosa tad sātans iegāja iekš tā. Tad Jēzus uz to saka: ko tu dari, to dari drīz.

28Bet neviens no tiem, kas tur klāt sēdēja, nesaprata, kāpēc Viņš tam to sacīja.

29Jo kādiem šķita, tāpēc ka Jūdasam tas maks bija, ka Jēzus uz viņu saka: pērc, ko mums uz svētkiem vajag; vai lai viņš nabagiem ko dotu.

30Tad nu, to kumosu ņēmis, viņš izgāja tūdaļ ārā, un nakts bija.

31Kad viņš nu bija izgājis, tad Jēzus saka: tagad Tas Cilvēka Dēls ir pagodināts, un Dievs ir pagodināts iekš Viņa.

32Ja Dievs ir pagodināts iekš Viņa, tad arī Dievs Viņu pagodinās iekš Sevis paša un Viņu drīz pagodinās.

33Bērniņi, Es vēl mazu brīdi esmu pie jums. Jūs Mani meklēsiet, un kā Es tiem Jūdiem esmu sacījis: uz kurieni Es eju, tur jūs nevarat nākt; tā Es jums tagad saku.

34Jaunu bausli Es jums dodu, ka jūs cits citu mīlējāt, itin kā Es jūs esmu mīlējis, ka arī jūs cits citu mīlējiet.

35Pie tam visi nomanīs, ka jūs esat Mani mācekļi, ja jums ir mīlestība savā starpā.

36Sīmanis Pēteris uz Viņu saka: Kungs, kurp Tu ej? Jēzus tam atbildēja: kur Es eju, tur tu tagad Man nevari nākt pakaļ, bet pēcgalā tu Man nāksi pakaļ.

37Pēteris uz Viņu saka: Kungs, kāpēc es tagad Tev nevaru iet pakaļ? Savu dzīvību es par Tevi nodošu.

38Jēzus tam atbildēja: vai tu par Mani savu dzīvību nodosi? Patiesi, patiesi, Es tev saku: gailis nedziedās, pirms tu trīskārt Mani neaizliegsi.

← Chapter 12 Jump to: Chapter 14 →