Mark 10

Latvian Gluck 1685 (LvGluck8) : Glika Bībele 8. Izdevums

← Chapter 9 Jump to: Chapter 11 →

1Un no turienes cēlies Viņš nāca uz Jūdu zemes robežām, gar Jardānes otru pusi; un ļaudis nāca atkal kopā pie Viņa, un Viņš tā, kā ieradis, tos atkal mācīja.

2Un farizeji piegāja un Viņam jautāja, Viņu kārdinādami: vai vīram brīv no savas sievas šķirties?

3Bet Viņš atbildēja un uz tiem sacīja: ko Mozus jums ir pavēlējis?

4Bet tie sacīja: Mozus vaļu devis, šķiršanās grāmatu rakstīt un šķirties.

5Un Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: jūsu sirds cietības dēļ viņš jums šo bausli rakstījis.

6Bet no pasaules iesākuma Dievs viņus radījis vīru un sievu.

7Tādēļ cilvēks atstās savu tēvu un māti un pieķersies pie savas sievas,

8Un tie divi būs viena miesa. Tad nu tie nav vairs divi, bet viena miesa.

9Tāpēc, ko Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt.

10Un mājās Viņa mācekļi To atkal jautāja par to pašu lietu.

11Un Viņš uz tiem sacīja: ja kas no savas sievas šķirās un citu precē, tas laulību pārkāpj pret viņu.

12Un ja sieva no sava vīra šķirās un ar citu apprecējās, tā laulību pārkāpj.

13Un tie bērniņus nesa pie Jēzus, ka Viņš tos aizskartu. Bet tie mācekļi tos aprāja, kas tos atnesa.

14Bet kad Jēzus to redzēja, tad Viņš apskaitās un uz tiem sacīja: laidiet tos bērniņus pie Manis un neliedziet tiem, jo tādiem pieder Dieva valstība.

15Patiesi, Es jums saku, ja kas Dieva valstību nedabū kā bērniņš, tas nenāks tur iekšā.

16Un viņš tos apkampa, rokas tiem uzlika un tos svētīja.

17Un kad Viņš bija izgājis uz ceļu, tad viens pieskrēja un ceļos nometies Viņu lūdza: Labais Mācītāj, ko man būs darīt, lai iemantoju mūžīgu dzīvošanu?

18Bet Jēzus uz to sacīja: Kāpēc tu Mani sauci par labu? Neviens nav labs kā vien Tas Vienīgais Dievs.

19Tu tos baušļus zini: tev nebūs laulību pārkāpt; tev nebūs nokaut; tev nebūs zagt; tev nebūs nepatiesu liecību dot; tev nebūs nevienam neko atraut; godā savu tēvu un māti.

20Bet tas atbildēja un uz Viņu sacīja: Mācītāj, šo visu es esmu darījis no savas jaunības.

21Bet Jēzus, to uzlūkodams, to iemīlēja un sacīja uz to: vienas lietas tev trūkst, ej un pārdod visu, kas tev ir, un dod nabagiem; tad tev būs manta debesīs; un nāc, staigā Man pakaļ, to krustu uz sevi ņēmis.

22Bet par to vārdu noskumis, tas aizgāja bēdīgs, jo tam bija daudz mantas.

23Un Jēzus skatījās apkārt un sacīja uz Saviem mācekļiem: cik grūti bagātie ieies Dieva valstībā!

24Un tie mācekļi iztrūcinājās par Viņa vārdiem. Bet Jēzus atkal atbildēja un uz tiem sacīja: bērni, cik grūti ir, Dieva valstībā ieiet tiem, kas uz bagātību liek savu cerību.

25Vieglāki ir kamielim iet caur adatas aci, nekā bagātam ieiet Dieva valstībā.

26Bet tie vēl vairāk pārbijās un sacīja savā starpā: kas tad var tapt svētīgs?

27Bet Jēzus tos uzlūkoja un sacīja: cilvēkiem tas neiespējams, bet ne Dievam, jo Dievam visas lietas iespējamas.

28Un Pēteris iesāka uz Viņu sacīt: redzi, mēs visu esam atstājuši un Tev staigājuši pakaļ.

29Bet Jēzus atbildēja un sacīja: patiesi, Es jums saku: neviens nav, kas atstājis namu vai brāļus vai māsas vai tēvu vai māti vai sievu vai bērnus vai tīrumus Manis un evaņģēlija dēļ,

30Kas nedabūs simtkārtīgi jau šinī laikā namus un brāļus un māsas un mātes un bērnus un tīrumus pie tām vajāšanām, un nākošā laikā mūžīgu dzīvošanu.

31Bet daudz, kas tie pirmie, būs tie pēdējie, un tie pēdējie būs tie pirmie.

32Bet tie bija uz ceļa, iedami uz Jeruzālemi. Un Jēzus gāja viņiem priekšā, un tie iztrūcinājās un bijās līdz iedami, un Viņš ņēma atkal pie Sevis tos divpadsmit un iesāka tiem sacīt, kas Viņam notikšot:

33Jo redzi, mēs noejam uz Jeruzālemi, un Tas Cilvēka Dēls taps nodots tiem augstiem priesteriem un rakstu mācītājiem, un tie Viņu pie nāves pazudinās un Viņu nodos pagāniem.

34Un tie To apmēdīs un To šaustīs un To apspļaudīs un To nokaus; un Viņš trešā dienā augšām celsies.

35Tad Jēkabs un Jānis, tie Cebedeja dēli, pie Viņa piegāja un sacīja: Mācītāj, mēs gribam, ka Tu mums darītu, ko Tev lūgsim.

36Un Viņš uz tiem sacīja: Ko jūs gribat, lai Es jums daru?

37Bet tie uz Viņu sacīja: Dod mums, ka mēs varam sēdēt Tavā godībā, viens pa tavu labo un otrs pa kreiso roku.

38Bet Jēzus uz tiem sacīja: Jūs nezināt, ko jūs lūdzat. Vai jūs varat dzert to biķeri, ko Es dzeršu, un tapt kristīti ar to kristību, ar ko Es topu kristīts?

39Bet tie uz Viņu sacīja: Varam. Bet Jēzus uz tiem sacīja: Jūs gan to biķeri dzersiet, ko Es dzeru, un tapsiet kristīti ar to kristību, ar ko Es topu kristīts.

40Bet pie Manas labās un kreisās rokas sēdēt, Man nepiederas dot, bet kuriem tas ir sataisīts.

41Un kad tie desmit to dzirdēja, tad tie iesāka skaisties par Jēkabu un Jāni.

42Bet Jēzus tos sauca un uz tiem sacīja: Jūs zināt, ka tie, kas par ļaužu valdniekiem tiek turēti, tie pār tiem valda un viņu lieliem kungiem ir vara pār tiem.

43Bet tā jūsu starpā nebūs būt; bet ja kas no jums grib liels tapt, tas lai ir jūsu sulainis.

44Un ja kas starp jums grib tas pirmais būt, tas lai ir visu kalps.

45Jo arī Tas Cilvēka Dēls nav nācis, ka Viņam taptu kalpots, bet ka Viņš kalpotu un Savu dzīvību dotu par atpirkšanas maksu priekš daudziem.

46Un tie nāca uz Jēriku, un Viņam ar Saviem mācekļiem un daudz ļaudīm no Jērikus izejot, Timeja dēls Bartimejs, tas aklais, sēdēja ceļmalā un nabagoja.

47Un kad tas dzirdēja, ka tas Jēzus no Nacaretes esot, tad tas iesāka saukt un sacīt: Jēzu, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani.

48Un daudzi to apsauca, lai paliek klusu. Bet tas jo vairāk brēca: Tu Dāvida Dēls, apžēlojies par mani.

49Un Jēzus apstājās un lika to aicināt; un tie aicināja to aklo, uz to sacīdami: Turi drošu prātu, celies, Viņš tevi aicina.

50Un savu uzvalku nometis, tas cēlās un nāca pie Jēzus.

51Un Jēzus atbildēja un uz to sacīja: Ko tu gribi, lai Es Tev daru? Bet tas aklais uz Viņu sacīja: Rabbuni, ka es varētu redzēt.

52Bet Jēzus uz to sacīja: Ej, tava ticība tev palīdzējusi, un tūdaļ tas tapa redzīgs un gāja Jēzum uz ceļa pakaļ.

← Chapter 9 Jump to: Chapter 11 →