Matthew 17

Latvian Gluck 1685 (LvGluck8) : Glika Bībele 8. Izdevums

← Chapter 16 Jump to: Chapter 18 →

1Un pēc sešām dienām Jēzus ņēma Pēteri un Jēkabu un šā brāli, Jāni, un tos veda savrup uz augstu kalnu,

2Un tapa apskaidrots viņu priekšā, un Viņa vaigs spīdēja kā saule, un Viņa drēbes tapa baltas kā gaisma.

3Un redzi, Mozus un Elija tiem parādījās un runāja ar Viņu.

4Un Pēteris vērsās pie Jēzus un sacīja: Kungs, šeit mums labi! Ja Tu gribi, tad mēs šeitan trīs būdas taisīsim, vienu Tev, vienu Mozum, un vienu Elijam.

5Tam vēl runājot, redzi, spožs padebesis tos apēnoja, un redzi, balss no tā padebeša sacīja: Šis ir Mans mīļais Dēls, pie kā Man ir labs prāts, To jums būs klausīt.

6Kad tie mācekļi to dzirdēja, tad tie krita uz savu vaigu un izbijās ļoti.

7Bet Jēzus nāca, tos aizskāra un sacīja: ceļaties un nebīstaties.

8Bet kad tie savas acis pacēla, tad tie neredzēja nevienu kā tik vien Jēzu.

9Un no kalna noejot, Jēzus tiem pavēlēja un sacīja: nesakiet nevienam šo parādīšanos, tiekams Tas Cilvēka Dēls nebūs uzcēlies no miroņiem.

10Un Viņa mācekļi Viņam vaicāja sacīdami: ko tad tie rakstu mācītāji saka, ka Elijam jānāk papriekš?

11Bet Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: Elija gan nāk papriekš un visu atkal sataisīs.

12Bet Es jums saku, ka Elija jau ir nācis, tomēr tie viņu nav atzinuši, bet ar viņu darījuši, ko gribēdami. Tā arī Tam Cilvēka Dēlam būs jācieš no viņiem.

13Tad tie mācekļi saprata, ka Viņš tiem sacījis no Jāņa, tā Kristītāja.

14Un kad tie nāca pie tiem ļaudīm, tad viens cilvēks pie Viņa atnāca un metās ceļos Viņa priekšā

15Un sacīja: Kungs, apžēlojies par manu dēlu, jo viņš ir mēnessērdzīgs un viņam briesmīgi jācieš; jo dažkārt viņš krīt ugunī un dažkārt ūdenī.

16Un es to pie Taviem mācekļiem esmu atvedis, bet tie to nevarēja veselu darīt.

17Bet Jēzus atbildēja un sacīja: ak tu neticīga un netikla cilts, cik ilgi Es vēl būšu pie jums? Cik ilgi Es jūs panesīšu? Vediet Man viņu šurp.

18Un Jēzus viņu apdraudēja, un tas velns no viņa izbēga; un tas zēns palika vesels tanī pašā stundā.

19Tad tie mācekļi piegāja pie Jēzus sevišķi un sacīja: Kāpēc mēs viņu nevarējām izdzīt?

20Un Jēzus uz tiem sacīja: jūsu neticības dēļ; jo patiesi, Es jums saku: kad jums ticība ir kā sinepju graudiņš, tad jūs sacīsiet šim kalnam: nocelies no šejienes uz turieni, un viņš nocelsies, un nekas jums nebūs neiespējams.

21Bet šī suga neizbēg kā vien caur lūgšanu un gavēšanu.

22Kad nu tie Galilejā apkārt staigāja, tad Jēzus uz tiem sacīja: Tas Cilvēka Dēls taps nodots cilvēku rokās.

23Un Viņu nokaus, un trešā dienā Viņš celsies augšām; un tie ļoti noskuma.

24Un kad tie Kapernaūmā nāca, tad tie nodokļu saņēmēji atnāca pie Pētera un sacīja: vai jūsu Mācītājs nodokli nedod?

25Viņš sacīja: dod gan. Un kad tas namā bija iegājis, Jēzus viņam papriekš vaicāja sacīdams: ko tu domā, Sīman? No kuriem laicīgie ķēniņi ņem muitu un nodokli? Vai no saviem bērniem, vai no svešiniekiem?

26Pēteris uz Viņu sacīja: no svešiniekiem. Tad Jēzus uz to sacīja: tad tie bērni ir svabadi.

27Bet lai mēs tiem nedodam apgrēcību, tad ej jūrmalā un izmet makšķeri, un to pirmo zivi, kas piekodīsies, ņem, un viņas muti atdarījis, tu atradīsi vienu stateri, to ņem un dod viņiem priekš Manis un tevis.

← Chapter 16 Jump to: Chapter 18 →

Recommended Reading

Commentary Matthew Commentaries → Devotional Matthew Devotional Guide → Get This Bible LvGluck8 Study Bible →