bible
ra
🌐 Language
English
Español
Français
Deutsch
Português
Italiano
Nederlands
Русский
中文
日本語
한국어
العربية
Türkçe
Tiếng Việt
ไทย
Indonesia
All Languages
Home
/
Latvian
/
Latvian LG 8
/
Acts 20
Acts 20
Latvian LG 8
← Chapter 19
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 21 →
1
Un pēc, kad troksnis bija klusināts, Pāvils mācekļus saaicināja un tos sveicinājis izgāja un devās uz Maķedoniju.
2
Un pārstaigājis to vidu un ar daudz vārdiem tos pamācījis, viņš nāca Grieķu zemē.
3
Un tur kādus trīs mēnešus palicis viņš gribēja pārcelties uz Sīriju; bet kad Jūdi uz viņu glūnēja, tad viņš apņēmās, atpakaļ griezties caur Maķedoniju.
4
Un viņu pavadīja līdz Āzijai Sopaters no Berejas, bet no Tesaloniķiešiem Aristarhs un Sekunds, un Gajus no Derbes, un Timotejs, no Āzijas Tihiks un Trofims.
5
Šie papriekš gājuši mūs gaidīja Troadā.
6
Bet mēs nocēlāmies pēc Neraudzētas maizes dienām no Filipiem, un nonācām piecās dienās pie tiem uz Troadu, kur mēs septiņas dienas palikām.
7
Bet pirmā nedēļas dienā, kad mācekļi bija sanākuši maizi lauzt, Pāvils ar tiem sarunājās, gribēdams otrā dienā aiziet; un viņš vārdu mācīja līdz pusnaktij.
8
Un tur daudz eļļas lukturi bija tanī augšistabā, kur tie bija sapulcējušies.
9
Un viens jauneklis, ar vārdu Eutiks, sēdēja uz loga un tika no dziļa miega pārņemts, tāpēc ka Pāvils tik ilgi runāja, un no miega pārvarēts tas nokrita no trešā stāva un tapa uzcelts nedzīvs.
10
Bet Pāvils nokāpis uzmetās uz viņu un to apkampa sacīdams: “Nedariet troksni, jo tā dvēsele ir iekš viņa.”
11
Un viņš uzkāpa un maizi lauzis un baudījis vēl labu laiku līdz gaismai sludināja Dieva vārdu un viņš aizgāja.
12
Un tie jaunekli atveda dzīvu un tapa ļoti iepriecināti.
13
Bet mēs laivā gājuši papriekš nocēlāmies uz Assonu, gribēdami tur Pāvilu uzņemt; jo tā viņš bija pavēlējis, gribēdams pats kājām iet.
14
Un kad viņš Assonā ar mums satikās, tad mēs viņu uzņēmām un nācām uz Mitileni.
15
Un no turienes nocēlušies mēs nācām otrā dienā pret Hiju, un dienu vēlāk mēs piestājām Samus malā, un tad palikām Troģillā un nācām otrā dienā uz Mileti.
16
Jo Pāvils bija apņēmies Efesum garām celties, ka viņš laiku nekavētu iekš Āzijas, jo viņš steidzās, ja to paspētu, uz Vasarsvētkiem tikt Jeruzālemē.
17
Bet viņš sūtīja no Miletes uz Efesu un ataicināja draudzes vecajus.
18
Un kad tie pie viņa nāca, viņš uz tiem sacīja: “Jūs zināt no pirmās dienas, kad es uz Āziju nācis, kāds es pa visu to laiku pie jums esmu bijis,
19
Tam Kungam kalpodams ar visu pazemību un ar daudz asarām un kārdināšanām, kas man notikušas caur Jūdu viltībām;
20
Ka es nenieka neesmu paslēpis no visa tā, kas jums par labu, ka jums to nebūtu pasludinājis un mācījis, tā draudzē, kā pa mājām;
21
Apliecinādams tik pat Jūdiem kā arī Grieķiem atgriešanos pie Dieva un ticību uz mūsu Kungu Jēzu Kristu.
22
Un nu redzi, es garā saistīts eju uz Jeruzālemi, nezinādams, kas man tur notiks.
23
Tomēr Svētais Gars ikvienā pilsētā liecību dod sacīdams, ka saites un bēdas mani gaida.
24
Bet es neko par to nebēdāju, un mana dzīvība man pašam nav dārga, ka nepabeigtu ar prieku savu kalpošanu, ko es esmu dabūjis no Tā Kunga Jēzus, apliecināt evaņģēliju no Dieva žēlastības.
25
Un nu redzi, es zinu, ka jūs manu vaigu vairs neredzēsiet, jūs visi, pie kuriem es esmu staigājis, Dieva valstību sludinādams.
26
Tāpēc es jūsu priekšā apliecināju šinī pašā dienā, ka es skaidrs esmu no visu asinīm.
27
Jo es neesmu paslēpis, ka jums nebūtu pasludinājis visu Dieva padomu.
28
Tāpēc sargājat paši sevi un visu ganāmo pulku, kurā Svētais Gars jūs iecēlis par pārraugiem, Dieva draudzi ganīt, ko Viņš ar Savām asinīm atpircis.
29
Jo es to zinu, ka pēc manas aiziešanas plēsīgi vilki pie jums ielauzīsies, kas ganāmo pulku nesaudzēs.
30
Un no jums pašiem vīri celsies, negantas lietas runādami, ka tie mācekļus novērstu sev pakaļ.
31
Tāpēc esiet modrīgi, pieminēdami, ka es trīs gadus naktīm dienām neesmu mitējies ar asarām ikvienu pamācīt.
32
Un nu, brāļi, es jūs nododu Dievam un Viņa žēlastības vārdam, kas ir spēcīgs, jūs uztaisīt un jums mantību dot ar visiem svētītiem.
33
Sudrabu vai zeltu vai drēbes es no neviena neesmu kārojis.
34
Bet jūs paši zināt, ka šās rokas manai vajadzībai un tiem, kas pie manis bija, ir kalpojušas.
35
Es jums visas lietas esmu rādījis, ka tā strādājot piederas vājos uzņemt un pieminēt Tā Kunga Jēzus vārdu, jo Viņš ir sacījis: “ Svētīgāk ir dot, nekā ņemt. ””
36
Un šo sacījis, viņš ceļos metās un līdz ar visiem tiem Dievu pielūdza.
37
Bet tur visi gauži raudāja; un tie metās ap Pāvila kaklu un viņu skūpstīja,
38
Visvairāk no sirds sāpēm pārņemti vārda dēļ, ko viņš bija sacījis, ka tiem vairs nebūšot viņa vaigu redzēt. Un tie viņu pavadīja uz laivu.
← Chapter 19
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 21 →
All chapters:
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28