bible
ra
🌐 Language
English
Español
Français
Deutsch
Português
Italiano
Nederlands
Русский
中文
日本語
한국어
العربية
Türkçe
Tiếng Việt
ไทย
Indonesia
All Languages
Home
/
Latvian
/
Latvian LTV 1965
/
Jeremiah 13
Jeremiah 13
Latvian LTV 1965
← Chapter 12
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 14 →
1
Tas Kungs tā man sacīja: „Ej un pērc sev linu jostu un apjoz ar to savus gurnus, bet sargi to no ūdens!“
2
Tad es nopirku pēc tā Kunga pavēles tādu jostu un apjozu to ap saviem gurniem.
3
Tad vēlreiz man atskanēja tā Kunga vārds:
4
„Ņem jostu, ko tu nopirki un ko tu nēsā ap saviem gurniem, ej pie Eifratas upes un paslēp to tur kādā klints plaisā!“
5
Tad es gāju un paslēpu jostu Eifratas malā, kā Kungs man bija pavēlējis.
6
Pēc ilgāka laika tas Kungs man atkal sacīja: „Celies, ej pie Eifratas un ņem jostu, ko tu tur pēc manas pavēles apslēpi!“
7
Tad es devos pie Eifratas un izraku jostu tai vietā, kur es to biju paslēpis. Bet, lūk, tā bija samaitāta un nederēja vairs nekam!
8
Tad notika tā Kungs vārds un man sacīja:
9
„Tā saka tas Kungs: Tāpat Es sagraušu Jūdas un Jeruzālemes lielo augstprātību!
10
Šī ļaunā tauta, kas negrib klausīt maniem vārdiem, bet staigā pēc savas sirds ietiepības un skrien pakaļ citiem dieviem, lai tiem kalpotu un tos pielūgtu, tā būs kā šī josta, kas nekam vairs neder.
11
Jo kā josta aptver cieši vīra gurnus, tā Es ļāvu visam Israēla namam un visam Jūdas namam cieši turēties pie Manis,“ —saka tas Kungs, —„lai tie būtu mana tauta, Man par godu, par slavu un jaukumu, bet tie Mani neklausīja.
12
Saki tiem šādus vārdus: Tā saka tas Kungs, Israēla Dievs: Visas krūzes pilda ar vīnu. Kad tie tev sacīs: Vai tad mēs to nezinātum, ka visas krūzes pilda ar vīnu? —
13
Tad atbildi tu tiem: Tā saka tas Kungs: Redzi, Es pildīšu visus šās zemes iedzīvotājus, kā ķēniņus, kas sēd Dāvida tronī, tā arī priesterus un praviešus un visus Jeruzālemes iedzīvo-tājus ar dzēruma reibumu.
14
Un likšu tad viņiem satriekt sevi citam pret citu un pie tam vienlaicīgi kā tēviem, tā dēliem!“ —tā saka tas Kungs. —„Es nesaudzēšu neviena, Es nesajutīšu arī nekādas līdzcietības, un nekāda žēlsirdība neatturēs Mani, lai Es viņus neiznīcinātu!“
15
Klausaities un ņemiet vērā! Neesiet augstprātīgi, jo pats tas Kungs tā runājis!
16
Dodiet tam Kungam, savam Dievam, godu, pirms krēsla metas, un pirms jūsu kājas atsitas tumsā pret kalniem, un jūs tad gaidāt uz gaismu, bet Viņš to padara par visdziļāko tumsu un pārvērš par vistumšāko mākoņu sabiezējumu!
17
Bet ja jūs to neklausīsit, tad mana dvēsele slepenībā raudās aiz sāpēm par jūsu augstprātību, un manas acis pārplūdīs asarām, tādēļ ka tā Kunga ganāmais pulks tiek aizvests gūstā.
18
Saki ķēniņam un ķēniņienei: „Nesēstieties visai zemu, jo jūsu skaistais valdinieku vainags nokritīs katram no jūsu galvas.
19
Dienvidzemes pilsētas ir noslēgtas, un nav neviena, kas tās atvērtu. Jūda visā tā kopumā ir aizvests gūstā, aizvests pavisam!“
20
Pacel savas acis, Jeruzāleme, un raugies, kā viņi no ziemeļiem virzās šurp. Kur ir tas ganāmais pulks, kas tev bija uzticēts, tavas godības avis?
21
Ko tu teiksi, kad Viņš iecels tev par kungiem tos, ko tu pati biji pie sevis pieradinājusi kā draugus? Vai neuznāks tev sāpes kā sievai, kas dzemdē?
22
Un kad tu tad savā sirdī domāsi: „Kādēļ mani skārušas šādas ciešanas?“ —Tad zini, ka tavu daudzo noziegumu dēļ tavu svārku apakšas pakaļējais pagarinājums ir pacelts un tavas kājas ar varu atsegtas.
23
Vai var nēģeris mainīt savu ādas krāsu, un vai pardelis var pārveidot savas ādas raibumus? Tad arī jūs varētu labu darīt, jūs, kas esat pieraduši pie ļauniem darbiem.
24
„Tādēļ Es tos izkaisīšu kā pelavas, kas izput tuksneša vējā.
25
Tā ir tava daļa, tā tiesa, ko Es esmu tev nolēmis“, —saka tas Kungs, —„tādēļ, ka tu Mani aizmirsusi un esi uzticējusies meliem.
26
Tad Es arī atrotīšu tavu svārku apakšējās garās krokas un tās pacelšu pār tavu vaigu, ka tavs kaunums top redzams.
27
Es redzēju tavu laulības pār-kāpšanu, Es dzirdēju tavu nešķīstas iekāres pilno braulīgo zviegšanu, Es novēroju tavas netiklības negantību ar visām tās šausmām kalnos un klajumā! Bēdas tev, Jeruzaleme! Vai tad tu negribi būt šķīsta? Cik ilgi tas tā vēl turpināsies?“
← Chapter 12
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 14 →
All chapters:
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42
43
44
45
46
47
48
49
50
51
52