Jonah 4

Latvian LTV 1965

← Chapter 3 Jump to:

1Tas sagādāja Jonam lielu vilšanos, un viņš iedegās dusmās. Viņš tad

2Piesauca lūgšanā to Kungu un teica: „Ak Kungs, vai tas nav tieši tas, ko es teicu, kad es biju vēl savā zemē? Tādēļ es priekšlaikus steidzos aizbēgt uz Taršišu, jo es zināju, ka Tu esi žēlīgs un mīlestības pilns Dievs, lēnprātīgs un bagāts žēlastībā, kam paredzamā ļaunuma pašam žēl.

3Tad nu, Kungs, pieņem manu dvēseli, jo es gribu labāki mirt nekā dzīvot!“

4Bet tas Kungs teica: „Vai tu domā, ka tu dari labi dusmodamies?“

5Tad Jona izgāja no pilsētas un apmetās kādā vietā uz austrumiem no tās. Viņš uzcēla sev tur mazu būdiņu un apsēdās tās paēnā, lai nogaidītu un redzētu, kas notiks ar pilsētu.

6Bet Dievs tas Kungs bija licis tur atrasties ricinus kokam; tas drīzi izauga lielāks par Jonu, radīja pavēni viņa galvai, un atsvabināja viņu no drūmā gara stāvokļa; tādēļ Jona ļoti priecājās par šo rīcmus koku.

7Bet otrā dienā Dievs tas Kungs rīta ausmā pavēlēja parādīties kādam tārpam; tas iedzēla ricinus kokam, un tas nokalta.

8Un kad bija uzlēkusi saule, Dievs lika pūst visai sausam austrumu vējam, saule spieda Jonam virs galvas, tā ka viņš zaudēja samaņu; savā dvēselē viņš tad vēlējās nāvi un teica: „Es gribētu labāk mirt nekā dzīvot!“

9Tad tas Kungs teica Jonam: „Vai tu domā, ka tu pamatoti dusmojies ricinus stāda dēļ?“ —Jona atbildēja: „Tik tiešām, ka es mirstu, manas dusmas ir pamatotas!“

10Savukārt teica tas Kungs: „Tev sāp sirds par ricinus koku, gar kuŗu tu nemaz nebiji pūlējies, kuru tu nebiji izaudzinājis, kas vienā naktī tapa un vienā naktī bija atkal pagalam.

11Un kā tad lai Man nebūtu žēl Ninives, tādas tik lielas pilsētas, ar vairāk kā simts divdesmit tūkstošiem iedzīvotāju, kas vienkārši nezina atšķirt savu labo roku no savas kreisās, un kuriem pieder daudz lopu?“

← Chapter 3 Jump to: