bible
ra
🌐 Language
English
Español
Français
Deutsch
Português
Italiano
Nederlands
Русский
中文
日本語
한국어
العربية
Türkçe
Tiếng Việt
ไทย
Indonesia
All Languages
Home
/
Latvian
/
Latvian LTV 1965
/
Luke 24
Luke 24
Latvian LTV 1965
← Chapter 23
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
1
Bet pirmajā nedēļas dienā ļoti agri, gaismai austot, sievas nāca pie kapa un nesa svaidāmas zāles, ko tās bija sataisījušas. Un vēl kādas citas bij līdz ar tām.
2
Un tās atrada akmeni no kapa noveltu.
3
Tās gāja iekšā un tā Kunga Jēzus miesas neatrada.
4
Un kad tās nezināja ko darīt, redzi, tad pie tām piestājās divi vīri spīdošās drēbēs.
5
Un kad tās pārbijušās nolaida acis uz zemi, viņi tām sacīja: „Ko jūs meklējat dzīvo pie mirušiem?
6
Viņš nav šeit, bet ir augšāmcēlies. Pieminiet, ko viņš jums runājis, vēl Galilejā būdams,
7
Sacīdams: Cilvēka Dēlam būs tapt nodotam grēcinieku rokās un tapt krustā sistam un trešā dienā augšāmcelties.“
8
Un tās atcerējās viņa vārdus.
9
Un atpakaļ griezušās no kapa, tās to visu pasludināja tiem vienpadsmitiem un visiem citiem.
10
Un tur bija Marija Magdalēna un Joanna un Marija, Jēkaba māte, un citas ar tām, kas apustuļiem to sacīja.
11
Un šie vārdi tiem izlikās kā pasaka, un tie viņām neticēja.
12
Bet Pēteris cēlās un aizskrēja pie kapa. Tur viņš noliecies paskatījās iekšā un redzēja noliktus tik autus vien un aizgāja, brīnīdamies par to, kas bija neticis.
13
Un redzi, divi no tiem gāja tai pašā dienā uz kādu pilsētiņu, tā bija sešdesmit stadiju no Teruzālemes, vārdā Emmaus.
14
Un tie sarunājās par visām tām lietām, kas bija notikušas.
15
Un gadījās, kad tie tā savā starpā runāja un apspriedās, arī pats Jēzus tiem tuvojās un gāja ar viņiem.
16
Bet viņu acis tapa turētas, ka tie viņu nepazina.
17
Un viņš tiem sacīja: „Kādas tās runas, ko jūs runājat savā starpā uz ceļa?“ Un viņi apstājās bēdu pilnām sirdīm.
18
Tad viens ar vārdu Kleops at-bildēja un viņam sacīja: „Vai tu viens esi tāds svešinieks Jeruzālemē, kas nezina, kas šinīs dienās tur noticis?“
19
Un viņš tiem sacīja: „Kas tad?“ Un tie viņam sacīja: „Tas ar Jēzu no Nācaretes, kas bija pravietis, varens darbos un vārdos Dieva un visas tautas priekšā,
20
Ka to mūsu augstie priesteri un virsnieki nodevuši pazudināšanai uz nāvi un viņu situši krustā.
21
Bet mēs cerējām, ka viņš ir tas, kas Israēlu atpestīs; un turklāt šodien ir tieši trešā diena, kopš šīs lietas notikušas.
22
Tad arī kādas no mūsu sievām mūs izbiedēja; tās agri bijušas pie kapa,
23
Un viņa miesas neatradušas, nāk un saka, ka esot redzējušas eņģeļu parādīšanos, kas saka, viņš esot dzīvs.
24
Un kādi no mums nogāja pie kapa un atrada tā, kā sievas sacīja, bet viņu pašu tie neredzēja.“
25
Tad viņš tiem sacīja: „Ak jūs nesaprašas un sirdī kūtrie, ka jūs negribat ticēt visu to, ko pravieši sludinājuši!
26
Vai Kristum tā nebija jācieš un jāieiet savā godībā?“
27
Un iesākdams no Mozus un no visiem praviešiem, viņš tiem izskaidroja visus rakstus, kas par viņu rakstīti.
28
Un tie tuvojās pilsētiņai, kurp tie gāja, bet viņš likās ejot tālāk.
29
Un viņi to gauži lūdza un sacīja: „Paliec pie mums, jo vakars metas, un diena jau pagalam!“ Un viņš iegāja pie tiem palikt.
30
Un notikās, ka viņš ar tiem pie galda sēdēdams, maizi ņēma, pateicās, pārlauza un tiem to deva,
31
Tad viņu acis tapa atvērtas, un tie viņu pazina; bet viņš no tiem nozuda.
32
Un tie sacīja savā starpā: „Vai mūsu sirds mūsos nedega, kad viņš ar mums runāja ceļā, mums rakstus izskaidrodams?“
33
Un tai pašā stundā viņi cēlās, griezās atpakaļ uz Jeruzālemi un atrada tos vienpadsmit sapulcējušos un tos, kas pie tiem bija.
34
Tie sacīja: „Tas Kungs patiesi augšāmcēlies un Sīmanim parādījies.“
35
Un viņi šiem stāstīja, kas bija noticies ceļā, un kā tas viņu pazīts, maizi laužot.
36
Un kad viņi runāja par šām lietām, Jēzus pats stājās viņu vidū [un viņiem sacīja: „Miers ar jums!“]
37
Bet tie ļoti izbijās un baiļojās, un viņiem šķita, ka garu redzot.
38
Un viņš tiem sacīja: „Kāpēc esat tā izbijušies?, Un kāpēc tādas šaubas ceļas jūsu sirdīs?
39
Redziet manas rokas un manas kājas! es pats tas esmu. Aptaustait mani un apskatait; jo garam nav miesas un kaulu, kā jūs redzat man esam.“
40
Un to sacījis, viņš tiem rādija savas rokas un kājas.
41
Bet kad tie to aiz prieka vēl neticēja un brīnījās, viņš tiem sacīja. „Vai jums še ir kas ēdams?“
42
Un viņi tam pasniedza gabalu ceptas zivs [un tīru medu].
43
Un viņš ņēma un ēda to, viņiem redzot.
44
Pēc tam viņš tiem sacīja: „Šie ir tie vārdi, ko es jums esmu sacījis, vēl pie jums būdams, ka visam bija notikt, kas par mani rakstīts Mozus bauslībā, praviešos un dziesmās.“
45
Tad viņš tiem saprašanu atdarīja, ka tie rakstus saprata,
46
Un tiem sacija: „Tā stāv rakstīts, ka Kristum bija ciest un augšāmcelties no miroņiem trešā dienā,
47
Un ka viņa vārdā būs sludināt atgriešanos un grēku piedošanu visām tautām, iesākot no Jeruzālemes
48
Un jūs esat liecinieki tam visam.
49
Un, redzi, es jums sūtu sava Tēva apsolījumu. Bet palieciet jūs pilsētā, līdz kamēr tiksit apģērbti ar spēku no augšienes.“
50
Un viņš tos izveda līdz Betānijai un, savas rokas pacēlis, tos svētīja.
51
Un notikās, kad viņš tos svētīja, viņš no tiem šķīrās un tapa uzcelts debesīs.
52
Bet tie viņu pielūdza un atgriezās Jeruzālemē ar lielu prieku,,
53
Un bija allaž dievnamā, teica un i slavēja Dievu.
← Chapter 23
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
All chapters:
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24