bible
ra
🌐 Language
English
Español
Français
Deutsch
Português
Italiano
Nederlands
Русский
中文
日本語
한국어
العربية
Türkçe
Tiếng Việt
ไทย
Indonesia
All Languages
Home
/
Latvian
/
Latvian LTV 1965
/
Numbers 21
Numbers 21
Latvian LTV 1965
← Chapter 20
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 22 →
1
Kad nu kānaānietis, Arada zemes ķēniņš, kas dzīvoja pret dienvidiem Negebā, dzirdēja, ka Israēla tauta nāk pa Ataraima ceļu, tas karoja pret Israēlu un aizveda kādus no viņiem gūstā.
2
Tad Israēls deva solījumu tam Kungam, sacīdams: „Ja Tu šo tautu tiešām nodosi manā rokā, tad es viņu pilsētas izpostīšu.“
3
Un tas Kungs paklausīja Israēla balsi, un Viņš nodeva kānaāniešus viņu rīcībā, un viņi tos izdeldēja ir viņus pašus, ir viņu pilsētas un nosauca tās vietas vārdu Horma.
4
Un tie aizgāja no Hora kalna pa Niedpu jūras ceļu, lai apietu Ēdoma zemi. Ceļā tauta kļuva nepacietīga,
5
Un tauta kurnēja pret Dievu un pret Mozu: „Kāpēc jūs mūs esat ārā izveduši no Ēģiptes? —Lai mēs mirtu tuksnesī? Mums nav ne maizes un nav pat ūdens, un mūsu dvēselēm riebj šī bada maize!“
6
Un tas Kungs uzsūtīja tautai dzēlīgas čūskas; tās sakoda tautu, un daudzi no Israēla tautas nomira.
7
Tad tauta nāca pie Mozus un sacīja: „Mēs esam ar saviem vārdiem grēkojuši pret to Kungu un pret tevi; iestājies ar aizlūgumu pie tā Kunga, ka lai Viņš mums atņem tās čūskas!“ Tad arī Mozus aizlūdza par tautu.
8
Un tas Kungs sacīja Mozum: „Darini sev čūskas attēlu un liec to par zīmi; un katrs, kas sakosts un to uzlūkos, tas dzīvos.“
9
Un Mozus izveidoja vara čūsku, un viņš to uzcēla par zīmi. Un notika, ja čūska kādu sakoda, tad tas uzlūkoja vara čūsku un palika dzīvs.
10
Tad Israēla bērni no turienes devās ceļā un apmetās pie Obotas.
11
Un no Obotas tie devās ceļā un apmetās Ije-Ha Abarīmā, kas atrodas iepretim Moābai tuksnesī pret saules lēktu.
12
No turienes tie aizgāja un apmetās pie Zāredas strauta.
13
No turienes tie aizgāja un apmetās savās teltīs šaipus Amonas, kas tuksnesī iztek no amoriešu novadiem; Amona veido Moāba robežas starp moābiešiem un amoriešiem.
14
Tāpēc tā Kunga karu grāmatā teikts: „Tas Kungs karoja pret Vahebu viesulī un pret Amonas upēm,
15
Un pie upju krituma, kas nogriežas uz Aru un aizvijas gar Moāba robežām.“
16
Un no turienes viņi devās uz Beēru pie tās akas, pie kuras tas Kungs Mozum sacīja: „Sapulcini tautu, Es tiem došu ūdeni.“
17
Toreiz Israēls dziedāja šādu dziesmu: „Verdi aka, uzdziediet tai!
18
Ak aka, kuru virsaiši rakuši, ko tautas brīvie vīri ar scepteri izrakuši, ar savu kara vadoņa zizli, ar savām kūjām!“ No tuksneša tie aizgāja uz Matanu,
19
Un no Matanas uz Nahaliēlu, un no Nahaliēlas uz Bāmotu.
20
Un no Bāmotas uz ieleju, kas atrodas Moāba līdzenumā pret Pizgas virsotni, kas noraugās uz Jesimonas ieleju.
21
Tad Israēls sūtīja vēstnešus pie Sichona, amoriešu ķēniņa, un sacīja:
22
„Atļauj mums iziet caur tavu zemi! Mēs nenogriezīsimies tavā zemē no ceļa un neiesim ne tīrumos, ne vīna kalnos, mēs arī nedzersim tevis izrakto aku ūdeni; mēs turēsimies uz ķēniņa ceļa, kamēr būsim izgājuši cauri tavām robežām.“
23
Bet Sichons neļāva Israēlam iziet caur savas zemes robežapgabalu un sapulcināja visu savu kara tautu tuksnesī pret Israēlu; un kad Sichons nonāca pie Jachcas, tad tas uzbruka Israēlam.
24
Bet Israēls to sita ar zobena asmeni un ieņēma viņa zemi no Arnonas līdz Jabokai, tas ir līdz amoniešu robe-žām, jo pašu amoniešu robežas bija stipri nocietinātas.
25
Tā Israēls tanī vietā ieņēma visas viņu pilsētas, un Israēls apmetās uz dzīvi visās amoriešu pilsētās—Hešbonā un visos tās apkārtnes ciemos.
26
Jo Hešbona bija amoriešu ķēniņa Sichona pilsēta, bet viņš bija karojis pret agrāko Moāba ķēniņu un bija tam visu viņa zemi atņēmis līdz pat Arnonai.
27
Tāpēc dziesminieki saka: „Nāciet uz Hešbonu, lai Sichona pilsēta tiek uzcelta!
28
Jo uguns ir izlauzusies no Hešbonas, un liesma no Sichona pilsētas; tā ir aprijusi Moāba apgabalu un sadedzinājusi Arnonas virsotņu kungus.
29
Vai tev, Moāb! Jūs, Kemoša tauta, tagad esat nolemti iznīcībai, viņš ir licis būt jūsu dēliem par bēgļiem, bet jūsu meitas viņš ir aizvedis Sichona, amoriešu ķēniņa, gūstā.
30
Un no Hešbonas līdz Dibonai ir iznīkusi Moāba Cerības gaisma, un mēs tos esam vajājuši līdz Nopahai, kas sniedzas līdz Medebai.“
31
Tā Israēls apmetās amoriešu zemē.
32
Un Mozus izsūtīja izlūkus izpētīt Jāzeru, un tie ieņēma tās ciemus un izdzina amoriešus, kas tur mita.
33
Tad tie nogriezās sāņus un devās kalnup pa Basanas ceļu, bet Ogs, Basanas ķēniņš, izgāja viņiem pretim ar visu savu karotāju saimi, lai ar tiem karota pie Edrejas.
34
Un tas Kungs sacīja Mozum: „Nebīsties no viņa, jo viņu un visus viņa ļaudis un visu viņa zemi Es nodošu tavās rokās, un tu darīsi viņam tāpat, kā tu esi darījis Sichonam, amoriešu ķēniņam, kas dzīvoja Hešbonā.“
35
Un tie viņu sakāva un viņa dēlus un visu viņa tautu tiktāl, ka pat izbēgušo tiem neatlika, un tie ieņēma viņa zemi.
← Chapter 20
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 22 →
All chapters:
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36