Obadiah 1

Latvian LTV 1965

Jump to:

1Lūk Obadjas redzētais. Tā saka Dievs tas Ktngs par Ēdomu: Mēs esam dzirdējuši no tā Kunga, ka svešām tautām nosūtīts šāds vēstījums: „Celieties un sataisaities cīņai pret Ēdomu!“

2Redzi, Es esmu tevi svešu tautu starpā darījis niecīgu un gaužām nicinātu!

3Tavas sirds uzpūtība ir tevi pievīlusi, jo tu dzīvo klinšu aizās savos augstajos dzīvokļos, un tu domā savā sirdī: Kas gan var mani nogrūst zemē?

4Bet ja tu arī līdzīgi ērglim paceltos debesu augstumos un taisītu sev ligzdu starp zvaigznēm, Es tev tomēr no turienes nogāzīšu!“ —saka tas Kungs.

5Ja pie tevis ielauzīsies zagļi vai naktī laupītāji, kā gan viņi tevi postīs, un kā tu tad būsi gluži pagalam! Tiešām, lai viņi zog, cik viņiem patīk, un ja tavā vīna kalnā ienāktu sveši vīnogu lasītāji, vai tad lai viņi neatstāj tev tavos vīna kokos nekādu pārpalikumu?

6Cik labi viņi tomēr izdibinājuši visu par Ēzavu un izmeklējušies pēc viņa bagātībām!

7Visi tava paša sabiedrotie dzīs tevi projām no savas zemes līdz pašām tavām robežām; labie draugi, uz kuriem tu liki lielas cerības un sagaidīji mierinājumu, piekrāps un uzveiks tevi; tie, kas ēd tavu maizi, nodos tevi, iekāms tu to pamanīsi.

8„Tik tiešām tanī dienā,“ —saka tas Kungs, —„Es iznīcināšu Ēdoma gudros un likšu izzust katram saprātam Ezava kalnu zemē;

9Un tavi drosmes pilnie karavīri, Tēman, kritīs izmisumā, tā ka visi ļaudis Ēzava kalnu zemē tiks iznīcināti!“

10Sava nozieguma dēl, ko tu esi izdarījis pret savu brāli Jēkabu, tev būs jāpanes visādi pazemojumi un jākļūst iznīcinātam uz visiem laikiem.

11Tanī dienā, kad tu biji turpat klāt, kad svešinieki veda projām sagūstītu viņa kapaspēku, kad ārzemnieki lauzās iekšā pa viņa pilsētas vārtiem un meta kauliņus par Jeruzālemi, tu biji tāds pats kā ikviens no viņiem.

12Tev nebūs nekad vairs tā sajust prieku par tavu brāli viņa nelaimes dienā, un tev nebūs ļauni priecāties par Jūdas bērniem pazušanas dienā un nebūs būt lielmutīgam tad, kad ir viņu bailības diena!

13Tev nebūs ieiet pa manas tautas vārtiem viņas bēdu dienā, tev nebūs izjust prieku par viņu nelaimi, tev nebūs tvert pēc viņu mantas, viņiem pašiem pārdzīvojot briesmas un šausmas!

14Tev nebūs stāvēt krustcelēs, lai slepkavotu tos, kas no viņu ļaudīm paguvuši glābties; tev nebūs nodot ienaidnieku rokās arī pārējos viņu locekļus, kad vini pārdzīvo nelaimes dienu!

15Jo tā Kunga diena jau visām tautām ir tuvu klāt nākusi. Kā tu esi rīkojies, tā notiks arī tev, un ko tu esi nopelnījis, tas nāks atpakaļ pār tavu galvu!

16Jo tāpat kā jūs esat dzēruši manu dusmu kausu manā svētajā kalnā, tā lai svešas tautas ikdienas to tagad tukšo; lai tās dzer, noreibst, streipuļo un pēc tam izgaist kā nebijušas!

17Bet uz Ciānas kalna būs glābiņš, un šim kalnam būs svētam būt, un Jēkaba nama bērni atkal iegūs savus agrākos īpašumus.

18Un Jēkaba namam būs kļūt par uguni un Jāzepa namam par liesmu, bet Ēzava namam par salmu kušķi, ko tie divi aizdedzinās, un uguns galīgi to aprīs tā, lai no Ēzava nama nekas nepaliktu pāri!“ —jo tas Kungs to tā ir teicis.

19Un tie, kas dzīvo uz dienvidiem, iemantos Ēzava kalnu zemi, un tie, kas mīt ieplakā, iegūs savā varā filistiešu zemi; viņi ieņems arī Ēfraima un Samaijas klajumus, un Benjamīns iekaros Gileādu.

20Un šā Israēla bērnu karaspēka locekļi, kas bija aizvesti gūstā, iegūs zemi, kas pieder kānaāmešiem līdz Sareptai, un no Jeruzālemes trimdā aizvestie, kas atrodas Sefaradā, dabūs sev dienvidus pilsētas.

21Un atsvabinātāji uznāks Ciānas kalnā, lai būtu par tiesnešiem Ēzava kalnu zemē, un ķēniņvalstī augstākā vara piederēs tam Kungam.

Jump to: