bible
ra
🌐 Language
English
Español
Français
Deutsch
Português
Italiano
Nederlands
Русский
中文
日本語
한국어
العربية
Türkçe
Tiếng Việt
ไทย
Indonesia
All Languages
Home
/
Latvian
/
Latvian LTV 1965
/
Song of Solomon 8
Song of Solomon 8
Latvian LTV 1965
← Chapter 7
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
1
Ak, kaut tu būtu mans brālis, kas būtu zīdis manas mātes krūtis! Būtu es tevi tad kaut kur laukā sastapusi, es tevi skūpstītu no visas sirds, un neviens nedrīkstētu mani par to nicināt.
2
Es tevi ņemtu aiz rokas un vestu tevi manas mātes namā, kur tev mani būtu jāmāca; es tev tur dotu dzert ar garžas vielām jauktu vīnu un manu granātābolu raudzēto sulu.
3
Viņa kreisā roka ir zem manas galvas, un viņa labā roka glāsta mani.
4
Es no sirds lūdzu jūs, Jeruzālemes meitas, lai jūs priekšlaikus nesatrauktu un neatmodinātu manī mīlestību, nedz arī liktu tai kaut kā citādi rosīties manī, iekāms tas tai pašai patīk!
5
Kas ir tā, kas kāpj augšup no tuksneša, atbalstīdamās pret savu draugu? „Zem ābeles es pamodināju tevi; tur tevi sāpēs ir gaidījusi pie-dzimstam tava māte, tur tevi laidusi pa-saulē viņa, kas tevi dzemdējusi.“
6
„Piespied mani kā zīmogu pie savas sirds un ļauj, lai es uzspiežos kā zīmoga gredzens uz tavas rokas! Jo mīlestība ir spēcīga kā nāve, un tās karstums ir varens kā elle; tas versme ir ugunīga, un tās liesmas ir kā Dieva liesmas.
7
Lieli ūdeņi nevar apdzēst mīlestību, nedz ari ūdens straumes to apslīcināt un nomākt; un ja kāds pat visu sava nama pārticību būtu ar mieru atdot par mīlestību, tad tomēr viņš paliktu tikai par apsmieklu!“ Trīs pielikumi.
8
Mums ir maza māsa, un viņai vēl nav krūšu; —ko mēs lai darām ar savu māsu tajā dienā, ja kāds taisītos viņu precēt?
9
Ja viņa ir mūris, tad mēs varētu pie tā uzcelt sudraba priekšnocietinājumu, bet ja viņa ir durvis, tad mēs tās varētu nostiprināt ar ciedru dēļiem. —
10
Es esmu mūris, un manas krūtis ir kā torņi; viņa acīm es esmu pilnība, un tajās es saskatīju apmierinājumu.
11
Salamanam ir vīna kalns Baāl-Hamonā; viņš iznomāja vīna kalnu tā sargiem; ikvienam no sargiem būtu bijis jādod viņam par augļiem tūkstoš sudraba gabali.
12
Man pašai piederīgais mans vīna kalns ir manā priekšā. Tie tūkstoš sudraba gabali pieder tev, mans Salaman! Bet divi simti lai iet viņa augļu sargiem.
13
Dārgā, tu, kas mīti tais dārzos, liec atskanēt savai balsij un man to dzirdēt; mani biedri jau velti tai visu savu uzmanību!
14
„Steidzies tu, mans draugs, un esi kā jauns stimāzis vai kā jauns briedis smaržīgajos ar garžu augiem apstādītajos kalnos!“
← Chapter 7
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
All chapters:
1
2
3
4
5
6
7
8