bible
ra
🌐 Language
English
Español
Français
Deutsch
Português
Italiano
Nederlands
Русский
中文
日本語
한국어
العربية
Türkçe
Tiếng Việt
ไทย
Indonesia
All Languages
Home
/
Latvian
/
Latvian NLBDC
/
Genesis 38
Genesis 38
Latvian NLBDC
← Chapter 37
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 39 →
1
Tajā laikā Jūda aizgāja no saviem brāļiem un iegriezās pie kāda adullāmieša, vārdā Hīra.
2
Tur Jūda ieraudzīja kāda kanaānieša, viņa vārds bija Šūa, meitu, un viņš to ņēma un gāja pie viņas.
3
Viņa kļuva grūta un dzemdēja dēlu, un viņš nosauca to vārdā Gērs.
4
Un viņa atkal kļuva grūta un dzemdēja dēlu, un viņa nosauca to vārdā Onāns.
5
Un viņa atkal dzemdēja dēlu, un viņa nosauca to vārdā Šēla. Viņa bija Kezībā, kad to dzemdēja.
6
Un Jūda ņēma sievu Gēram, savam pirmdzimtajam, viņas vārds bija Tamāra.
7
Bet Jūdas pirmdzimto Gēru Kungs atzina ļaunu esam, un viņš to nonāvēja.
8
Un Jūda teica Onānam: “Ej pie sava brāļa sievas un dari, kā viņas vīrabrālim nākas, radi pēcnācējus savam brālim!”
9
Bet Onāns zināja, ka ne jau viņam būs tas pēcnācējs, un tā – kad viņš gāja pie sava brāļa sievas, viņš izšļāca zemē, lai nedotu savam brālim pēcnācēju.
10
Kungam nepatika tas, ko viņš darīja, un viņš nonāvēja arī to.
11
Tad Jūda teica savai vedeklai Tamārai: “Atgriezies sava tēva namā kā atraitne, kamēr paaugas mans dēls Šēla!” – jo viņš domāja: “Ka arī tas nenomirst, tāpat kā viņa brāļi!” Un Tamāra gāja un mita sava tēva namā.
12
Gāja dienas, un Jūdas sieva, Šūas meita, nomira, un, kad Jūda rimās sērot, viņš gāja cirpt savas avis. Kopā ar savu draugu adullāmieti Hīru viņi devās uz Timnu.
13
Un Tamārai kāds pastāstīja: “Redzi, tavs vīratēvs iet uz Timnu cirpt savas avis!”
14
Tad viņa novilka atraitnes drānas un uzklāja sev sejas apsegu, apklājās un sēdēja Ēnaimas vārtos, kas ceļā uz Timnu, jo viņa redzēja, ka Šēla ir uzaudzis, bet par sievu tam viņa atdota nebija.
15
Un Jūda viņu ieraudzīja un nodomāja, ka tā ir mauka, jo viņa bija aizklājusi savu seju.
16
Viņš pie tās iegriezās, garām iedams, un teica: “Nāc šurp, lai es eju pie tevis!” – jo viņš nezināja, ka tā ir viņa vedekla! Bet viņa teica: “Ko tu man dosi, ja gribi nākt pie manis?”
17
Viņš teica: “Es tev no sava ganāmpulka atsūtīšu kazlēnu!” Bet viņa teica: “Tad dod man ķīlu, kamēr tu to atsūti!”
18
Un viņš teica: “Kas tad man tev jādod ķīlā?” Viņa teica: “Tavs zīmoggredzens, tavs mērs un tavs spieķis, kas tev rokā!” Viņš tos iedeva, gāja pie viņas, un viņa kļuva no viņa grūta.
19
Tad viņa cēlās un gāja, noņēma sejas apsegu un apģērba atraitnes drānas.
20
Bet Jūda ar savu draugu adullāmieti sūtīja kazlēnu, lai dabūtu atpakaļ savu ķīlu no tās sievas, bet tas viņu neatrada.
21
Un viņš prasīja tās vietas vīriem: “Kur ir tā priekameita, kas Ēnaimā pie ceļa?” Bet viņi teica: “Nav bijis tur priekameitas!”
22
Un viņš gāja atpakaļ pie Jūdas un teica: “Es viņu neatradu, un arī tās vietas vīri teica: nav bijis tur ielasmeitas!”
23
Un Jūda teica: “Lai ņem sev, ka tik netiekam kaunā! Redzi – es taču sūtīju šo kazlēnu, bet tu viņu neatradi!”
24
Un pēc kādiem trim mēnešiem Jūdam tika pastāstīts: “Tava vedekla Tamāra ir maukojusi, redzi – maukodama tapusi grūta!” Un Jūda teica: “Atvediet viņu šurp, lai viņu sadedzina!”
25
Viņu atveda, un viņa lika, lai viņas vīratēvam saka: “Es esmu grūta no tā vīra, kam pieder šīs lietas!” Viņa teica: “Palūko jel – kam pieder šis zīmoggredzens, šis mērs un šis spieķis!”
26
Jūda tos pazina un teica: “Viņa ir taisnīgāka par mani, jo es viņu neesmu devis savam dēlam Šēlam!” Un viņš ar to vairs negulēja.
27
Viņas dzemdībās, redzi – tai klēpī bija dvīņi!
28
Kad viņa dzemdēja, viens izbāza roku, un vecmāte to satvēra un piesēja rokai sarkanu diegu, sacīdama: “Šis iznāca pirmais!”
29
Bet viņš ievilka roku atpakaļ, un redzi – iznāca viņa brālis, un viņa teica: “Ak, kā tu plēstin izplēsies laukā!” Un viņa nosauca viņu vārdā Perecs.
30
Bet pēc tam iznāca viņa brālis, kam ap roku bija sarkanais diegs, un viņu nosauca vārdā Zerahs.
← Chapter 37
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 39 →
All chapters:
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42
43
44
45
46
47
48
49
50