bible
ra
🌐 Language
English
Español
Français
Deutsch
Português
Italiano
Nederlands
Русский
中文
日本語
한국어
العربية
Türkçe
Tiếng Việt
ไทย
Indonesia
All Languages
Home
/
Latvian
/
Latvian NLB (New Latvian Inter-Confessional Bible)
/
Isaiah 10
Isaiah 10
Latvian NLB (New Latvian Inter-Confessional Bible)
← Chapter 9
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 11 →
1
Vai! tiem, kas netaisnus likumus pasludina, vai! rakstvežiem, kas apspiešanu perina,
2
kas sagroza trūcīgā tiesu, manas tautas nabagiem taisnību atrauj, pat no atraitnes izplēš laupījumu un bāreņus aptīra!
3
Ko jūs darīsiet soda dienā – postā, kas no tālienes nāks? Pie kā pēc palīga bēgsiet, kur savu godību pametīsiet?
4
Ar cietumniekiem rāposiet, kopā ar nokautajiem kritīsiet – vēl viņa dusmas nerimsies, vēl pacelta viņa roka!
5
Vai! – Asīrija ir mana dusmu nūja, tiem rokā ir mana niknuma spieķis!
6
Pret bezgožu tautu es sūtīju tos, tautai, kas mani dusmo, tos uzrīdīju! Lai laupa, kas laupāms, lai grābj, kas grābjams, lai samin kā mēslus uz ielas!
7
Bet viņam tā nešķiet, tā viņš nedomā savā sirdī, jo viņam prātā ir iznīcināt un iznīdēt ne mazumu tautu!
8
Viņš saka: “Vai mani vadoņi visi nav ķēniņi?
9
Vai ne tāda pati kā Karkemīša ir Kalne, vai tad Arpada nav kā Hamāta, vai tad Damaska nav kā Samarija?!
10
Mana roka ir ķērusi tādu dievu valstis, kam lielāki tēli nekā Jeruzālemē un Samarijā –
11
kādēļ lai nedaru Jeruzālemei un tās veidoliem, kā es darīju Samarijai un tās dievekļiem?!”
12
Kad Kungs bija beidzis visus savus darbus Ciānas kalnā un Jeruzālemē, viņš sacīja: “Es piemeklēšu lielīgās sirds augli – Asīrijas ķēniņu un viņa acu augsto lepnību!”
13
Viņš saka: “Ar savu stipro roku es darīšu, un ar savu gudrību, jo es saprotu – es nojaukšu tautu robežas, tiem dārgumus nolaupīšu, kā vērsis nobadīšu tos, kas tur mīt!
14
Kā ligzdu mana roka atrada tautu bagātību, kā vāc atstātas olas, tā es visu savācu! Neviens ne spārnu nepakustināja, ne muti papleta, ne iečiepstējās!”
15
Vai lai cirvis dižojas cirtēja priekšā? Vai lai zāģis lielās tam, kas to velk? Vai tad nūja šūpo savu vēzētāju – vai miets spēs cilāt to, kas to cēlis?!
16
Tādēļ Kungs, Pulku Kungs, uzsūtīs viņa branguļiem diloni, viņa godībai apakšā sāks gruzdēt karsonis – kā uguns degs!
17
Tad Israēla gaisma par uguni kļūs un tā Svētais par liesmu! Degs un rīs viņa dzelkšņus un viņa ērkšķus tajā dienā!
18
Viņa meža un vīnadārza godību, viņa dvēsele un viņa miesu tas piebeigs, kā mirējs viņš izdēdēs!
19
Viņam mežā tik pāris koku paliks, pat zēns varēs tos saskaitīt!
20
Tajā dienā būs tā – Israēlā atlikušie, tie no Jēkaba nama, kas izglābušies, vairs neglaudīsies pie tā, kas viņus sita, un uzticīgi glaudīsies pie Kunga, Israēla Svētā.
21
Atlikums, Jēkaba atlikums, atgriezīsies pie Varoņa Dieva!
22
Israēl, kaut tev būtu ļaužu kā jūras smilšu – no tiem atgriezīsies tik atlikums! Gals ir lemts, taisnība pludo!
23
Jo beigas ir noliktas! Kungs, Pulku Kungs, tā darīs visai zemei!
24
Tādēļ tā saka Kungs, Pulku Kungs: “Mana tauta, kas Ciānā mīti! Nebaidies no Asīrijas – ar nūju tie sitīs, un viņu spieķis celsies pret tevi, kā bija Ēģiptē!
25
Vēl mazliet un beigsies niknums, un manas dusmas tos nīdēs!”
26
Tad Pulku Kungs ņems rīksti pret tiem, kā bija tad, kad pie Orēba klints sita Midjānu, un savu nūju pret jūru viņš cels kā Ēģiptē!
27
Tajā dienā būs tā – viņš noņems tev nastu no pleciem un nūju no tava kakla – pagalam būs to jūgs viņu treknuma dēļ!
28
Viņš nāca uz Ajatu, gāja caur Migronu, Mihmāsā savus vezumus atstāja!
29
Viņi pārejai pārgāja, Gibā pa nakti palika – drebēja Rāma, Saula Giba bēga!
30
Brēc pilnā rīklē, Galīmas meita! Ieklausies, Lajiša! Atbildi, Anātota!
31
Madmēna aizlaidusies! Gēbīmā mītošie glābjas!
32
Jau šodien tie Nobā stāvēs, kratīs dūres pie Ciānas meitas kalna, pie Jeruzālemes pakalna!
33
Redzi, Kungs, Pulku Kungs, viņš briesmīgs – apcirtīs zarus, kas augstin augsti, tie gulēs zemē, pauguri kļūs par ielejām!
34
Meža biezokņus viņš apkapās ar dzelzi – Lebanona krāšņums tiks nogāzts!
← Chapter 9
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 11 →
All chapters:
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42
43
44
45
46
47
48
49
50
51
52
53
54
55
56
57
58
59
60
61
62
63
64
65
66