bible
ra
🌐 Language
English
Español
Français
Deutsch
Português
Italiano
Nederlands
Русский
中文
日本語
한국어
العربية
Türkçe
Tiếng Việt
ไทย
Indonesia
All Languages
Home
/
Latvian
/
Latvian Gluck 1685 (LvGluck8) : Glika Bībele 8. Izdevums
/
Isaiah 37
Isaiah 37
Latvian Gluck 1685 (LvGluck8) : Glika Bībele 8. Izdevums
← Chapter 36
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 38 →
1
Kad nu ķēniņš Izķija to dzirdēja, tad viņš saplēsa savas drēbes un apsedzās ar maisu un gāja Tā Kunga namā,
2
Un sūtīja nama uzraugu Elijaķimu un skrīveri Zebnu un tos priesteru vecajus, maisos ģērbušos, pie pravieša Ezaijas, Amoca dēla.
3
Un tie uz viņu sacīja: Tā saka Izķija: Šī diena ir bēdu- un sodības- un kauna- diena; jo bērni nākuši uz dzimšanu, un spēka nav dzemdēt.
4
Kaut Tas Kungs, tavs Dievs, dzirdētu Rabzakus vārdus, ko viņa kungs, Asirijas ķēniņš, ir sūtījis, zaimot to dzīvo Dievu, un pārmācītu par tiem vārdiem, ko viņš ir dzirdējis, Tas Kungs, tavs Dievs! Celies tad un lūdz par tiem atlikušiem, kas vēl atrodas.
5
Un ķēniņa Izķijas kalpi nāca pie Ezaijas.
6
Un Ezaija uz tiem sacīja: tā jums būs sacīt savam kungam: tā saka Tas Kungs: nebīsties par tiem vārdiem, ko tu esi dzirdējis, ar ko Asirijas ķēniņa sulaiņi mani zaimojuši.
7
Redzi, es tam došu tādu garu, ka tas dzirdēs baumas un ies atpakaļ uz savu zemi, un es viņam likšu krist caur zobenu viņa zemē.
8
Tad Rabzakus gāja atpakaļ un atrada Asirijas ķēniņu pret Libnu karojam, jo viņš bija dzirdējis, ka tas no Laķisa jau bija aizgājis.
9
Un viņš par Tiraku, Moru ķēniņu, dzirdēja sakām: viņš ir izgājis, ar tevi karot.
10
Kad viņš to dzirdēja, tad viņš atkal sūtīja vēstnešus pie Izķijas un sacīja: tā runājiet uz Izķiju, Jūda ķēniņu, un sakāt: lai tevi nepieviļ tavs Dievs, uz ko tu paļaujies sacīdams: Jeruzāleme netaps dota Asirijas ķēniņa rokā.
11
Redzi, tu esi dzirdējis, ko Asirijas ķēniņi darījuši visām zemēm, tās izdeldēdami; un tu domā izglābties?
12
Vai pagānu dievi tos glābuši, ko mani tēvi postījuši, Gozanu un Aranu un Recevu un Edeņa bērnus, kas bija Telasarā.
13
Kur ir Ematas ķēniņš un Arpadas ķēniņš un Zevarvas pilsētas, Enas un Ivas ķēniņš?
14
Kad nu Izķija bija dabūjis tās grāmatas no vēstneša rokas un tās izlasījis, tad viņš gāja Tā Kunga namā, un Izķija tās atpleta Tā Kunga priekšā.
15
Un Izķija pielūdza Tā Kunga priekšā un sacīja:
16
Ak Kungs Cebaot, tu Izraēla Dievs, kas sēž pār ķerubiem, tu viens pats esi Dievs pār visām zemes valstīm, tu esi radījis debesis un zemi.
17
Atgriez, ak Kungs, savas ausis un klausies, atveri, ak Kungs, savas acis un redzi, un dzirdi visus Zaneriba vārdus, ko viņš sūtījis, zaimot to dzīvo Dievu.
18
Patiesi, Kungs, Asirijas ķēniņi ir postījuši visas zemes malas ar visām viņu valstīm,
19
Un viņu dievus metuši ugunī, jo tie nebija dievi, bet cilvēku roku darbs, koks un akmens, tāpēc tie tos ir postījuši.
20
Nu tad, ak Kungs, mūsu Dievs, izglāb mūs jel no viņa rokas, lai visas valstis virs zemes atzīst, ka tu vien esi Tas Kungs.
21
Tad Ezaija, Amoca dēls, sūtīja pie Izķijas un lika sacīt: Tā saka Tas Kungs, Izraēla Dievs: par ko tu mani esi pielūdzis pret Zaneribu, Asirijas ķēniņu, -
22
Šis ir tas vārds, ko Tas Kungs pret viņu runājis: tevi nievā, tevi apsmej jaunava Ciānas meita, aiz tevis galvu krata Jeruzālemes meita.
23
Ko tu esi apsmējis un zaimojis, un pret ko tu esi pacēlis balsi un augsti uzcēlis savas acis? Pret to Svēto iekš Izraēla.
24
Caur saviem kalpiem tu To Kungu esi apmēdījis un sacījis: ar savu ratu pulku es uzkāpju kalnu galos, Lībanus virsgalā, un izcērtu viņa augstos ciedru kokus un izlasītās priedes, un tieku līdz pat viņa galam, viņa kuplākam mežam.
25
Es roku un dzeru ūdeni un no manu kāju pēdām paliek sausas visas Ēģiptes upes.
26
Vai tu neesi dzirdējis, ka es jau sen iepriekš to esmu sataisījis, jau vecos laikos to esmu apņēmies. Un tagad es tam esmu licis notikt, ka tu izposti stipras pilsētas un dari par akmeņu kopām.
27
Tāpēc viņu iedzīvotājiem nogura rokas, un tie iztrūcinājās un tapa kaunā, un tie bija ka zāle laukā un kā uzzēlis zaļums, it kā zāle uz jumtiem, kā rūsaina labība, pirms nāk stiebros.
28
Bet es zinu tavu sēdēšanu un tavu iziešanu un tavu ieiešanu un tavu trakošanu pret mani.
29
Tavas trakošanas dēļ pret mani un tavas pārgalvības pēc, kas nākusi manās ausīs, es savu kāsi likšu tavās nāsīs un savus laužņus tavā mutē, un es tev likšu griezties atpakaļ pa to ceļu, kur tu esi nācis.
30
Un tas tev būs par zīmi: šai gadā ēdīs papuvē augušu un otrā gadā ataugu, bet trešā gadā sējat un pļaujat un stādāt vīna dārzus un ēdat viņu augļus.
31
Un kas no Jūda nama ir izglābts un atlicis, sakņos atkal zemjup un nesīs augļus augšup.
32
Jo no Jeruzālemes izies atlikuši un atpestīti no Ciānas kalna. To darīs Tā Kunga Cebaot karstums.
33
Tādēļ tā saka Tas Kungs par Asirijas ķēniņu: viņš šai pilsētā nenāks un tanī neiešaus nevienu bultu un nepacels pret to priekšturamās bruņas un neuzmetīs pret to valni.
34
Pa to pašu ceļu, kur viņš nācis, viņam būs griezties atpakaļ, bet šai pilsētā viņš nenāks, saka Tas Kungs.
35
Jo es šo pilsētu paglabāšu un izpestīšu, sevis labad un sava kalpa Dāvida labad.
36
Tad Tā Kunga eņģelis izgāja un nokāva Asiriešu lēģerī simts astoņdesmit piecus tūkstošus. Un kad no rīta agri cēlās, redzi, tad tur viss bija pilns miroņu.
37
Tā Zaneribs, Asirijas ķēniņš, aizgāja un gāja projām un griezās atpakaļ un palika Ninivē.
38
Un kad viņš pielūdza Nizroka, sava dieva, namā, tad Adrameleķs un Zarecers, viņa dēli, to nokāva ar zobenu un aizbēga uz Ararat zemi. Un viņa dēls Asaradons palika par ķēniņu viņa vietā.
← Chapter 36
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 38 →
All chapters:
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42
43
44
45
46
47
48
49
50
51
52
53
54
55
56
57
58
59
60
61
62
63
64
65
66