bible
ra
🌐 Language
English
Español
Français
Deutsch
Português
Italiano
Nederlands
Русский
中文
日本語
한국어
العربية
Türkçe
Tiếng Việt
ไทย
Indonesia
All Languages
Home
/
Latvian
/
Latvian Gluck 1685 (LvGluck8) : Glika Bībele 8. Izdevums
/
Isaiah 65
Isaiah 65
Latvian Gluck 1685 (LvGluck8) : Glika Bībele 8. Izdevums
← Chapter 64
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 66 →
1
Es topu meklēts no tiem, kas pēc manis nevaicāja, es topu atrasts no tiem, kas mani nemeklēja. Es esmu sacījis uz tautu, kas manu vārdu nepiesauca: redzi, še es esmu, redzi, še es esmu.
2
Es izplešu savas rokas cauru dienu uz pārgalvīgiem ļaudīm, kas uz nelaba ceļa staigā pēc savām pašu domām,
3
Uz ļaudīm, kas vienmēr mani kaitina, kas manā priekšā upurē dārzos un kvēpina uz ķieģeļiem,
4
Kas sēž pie kapenēm un kapu alās paliek pa naktīm un ēd cūku gaļu, un negantas sulas ir viņu traukos.
5
Kas saka: paliec, nenāc man klāt, jo es esmu svēts priekš tevis. Šie būs par dūmiem manā dusmībā, par uguni, kas deg cauru dienu.
6
Redzi, tas ir manā priekšā rakstīts: es necietīšu klusu, bet es atmaksāšu, ir pat viņu azotē es atmaksāšu
7
Jūsu noziegumus un jūsu tēvu noziegumus kopā, saka Tas Kungs, ka ir kvēpinājuši uz kalniem un mani zaimojuši uz pakalniem; tāpēc viņu algu es papriekš atmaksāšu viņu azotē.
8
Tā saka Tas Kungs: it kā kad vīnu atrod ķekarā un saka: nemaitā to, jo svētība tur iekšā, tāpat es darīšu savu kalpu dēļ, ka es tos visus nenomaitāju.
9
Bet es no Jēkaba radīšu dzimumu un no Jūda, kas manto manus kalnus, un mani izredzētie to iemantos, un mani kalpi tur dzīvos.
10
Un Zarons taps par avju ganībām, un Akora ieleja par lopu laidaru priekš maniem ļaudīm, kas mani meklējuši.
11
Bet jūs, kas no Tā Kunga atkāpušies, kas manu svēto kalnu aizmirstat un galdu sataisiet tam Gad (Liktenim) un dzeramus upurus ielejat tai Meni (Laimei), -
12
Es jūs arī nolikšu zobenam, ka jums visiem būs locīties pie kaušanas, tāpēc ka es esmu aicinājis, bet jūs neesat atbildējuši, es esmu runājis, un jūs neesat klausījuši, bet darījuši, kas ļauns bija manās acīs, un izraudzījušies, kas man nepatika.
13
Tādēļ Tas Kungs Kungs tā saka: redzi, mani kalpi ēdīs, bet jūs būsiet izsalkuši; redzi, mani kalpi dzers, bet jūs iztvīksiet; redzi, mani kalpi priecāsies, bet jūs tapsiet kaunā;
14
Redzi, mani kalpi gavilēs sirds priekā, bet jūs brēksiet sirdēstos un kauksiet satriektā garā.
15
Un jūs atstāsiet savu vārdu maniem izredzētiem par lāstu vārdu, un Tas Kungs Kungs tevi nokaus, bet savus kalpus viņš nosauks ar citu vārdu;
16
Un kas virs zemes svētīsies, tas svētīsies pie tā patiesā Dieva, un kas virs zemes zvērēs, tas zvērēs pie tā patiesā Dieva; jo tās pirmās bēdas būs aizmirstas un priekš manām acīm apslēptas.
17
Jo redzi, es radu jaunas debesis un jaunu zemi, un tās pirmās lietas vairs nepieminēs, un tās vairs nenāks prātā.
18
Bet priecājaties un līksmojaties mūžīgi mūžam par to, ko es radu. Jo redzi, es radīšu Jeruzālemi par prieku un viņas ļaudis par līksmību.
19
Un es priecāšos par Jeruzālemi un līksmošos par saviem ļaudīm, un tur vairs netaps dzirdēta ne raudāšanas balss, ne kaukšanas balss.
20
Tur nebūs vairs bērniņi, kas ilgi nedzīvos, nedz veci, kas savas dienas nepiepilda; bet jauneklis mirs simts gadus vecs būdams, un bezdievīgais taps nolādēts simts gadus vecs būdams.
21
Un tie uztaisīs namus un dzīvos iekš tiem, tie dēstīs vīna dārzus un ēdīs viņu augļus.
22
Tie neuztaisīs, lai cits tur dzīvo, un nedēstīs, lai cits to ēd; jo manu ļaužu mūžs būs ka koku mūžs un mani izredzētie baudīs savu roku darbu.
23
Tie nestrādās velti, nedz dzemdēs bērnus briesmīgam galam. Jo tie ir Tā Kunga svētīto dzimums un viņu bērnu bērni līdz ar tiem.
24
Un notiks, pirms tie sauc, tad es atbildēšu, kad tie vēl runā, tad es klausīšu.
25
Vilki un jēri ies kopā ganos un lauva ēdīs salmus kā vērsis, un pīšļi būs čūskas barība; tie nedarīs ļauna un nedarīs posta visā manā svētā kalnā, saka Tas Kungs.
← Chapter 64
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 66 →
All chapters:
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42
43
44
45
46
47
48
49
50
51
52
53
54
55
56
57
58
59
60
61
62
63
64
65
66