bible
ra
🌐 Language
English
Español
Français
Deutsch
Português
Italiano
Nederlands
Русский
中文
日本語
한국어
العربية
Türkçe
Tiếng Việt
ไทย
Indonesia
All Languages
Home
/
Latvian
/
Latvian LG 8
/
Luke 24
Luke 24
Latvian LG 8
← Chapter 23
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
1
Bet pirmajā nedēļas dienā ļoti agri, gaismai austot, sievas nāca pie kapa un nesa svaidāmās zāles, ko tās bija sataisījušas. Un vēl kādas citas bija līdz ar tām.
2
Un tās atrada akmeni no kapa noveltu,
3
Un gāja iekšā un Tā Kunga Jēzus miesas neatrada.
4
Un notikās, kad tās nezināja, ko darīt, redzi, tad pie tām divi vīri piestājās, kam drēbes spīdēja tā kā zibens.
5
Un kad tās pārbijušās galvu nolieca, viņi uz tām sacīja: “Ko jūs meklējat dzīvo pie mirušiem?
6
Viņš nav šeitan, bet ir uzcēlies. Pieminiet, ko Viņš jums runājis, vēl būdams iekš Galilejas,
7
Sacīdams: Cilvēka Dēlam būs tapt nodotam grēcinieku rokās un tapt krustā sistam un trešā dienā augšāmcelties. ”
8
Un tās pieminēja Viņa vārdus.
9
Un atpakaļ griezušās no kapa tās to visu pasludināja tiem vienpadsmit un visiem citiem.
10
Un tur bija Marija Magdalēna un Joanna un Marija, Jēkaba māte, un citas ar tām, kas apustuļiem to sacīja.
11
Un viņu vārdi tiem likās kā pasakas, un tie viņām neticēja.
12
Un Pēteris cēlās, tecēja pie kapa un locīdamies paskatījās un redzēja autus pie malas liktus, un aizgāja, pats pie sevis brīnīdamies par to, kas bija noticis.
13
Un redzi, divi no tiem gāja tanī pašā dienā uz kādu ciemu, kas bija no Jeruzālemes sešdesmit stadijas tālu, ar vārdu Emmaūs.
14
Un tie runāja savā starpā par visām lietām, kas bija notikušas.
15
Un gadījās, kad tie tā runāja savā starpā, arī pats Jēzus pie tiem piegāja un līdz ar tiem staigāja.
16
Bet viņu acis tapa turētas, ka tie Viņu nepazina.
17
Un Viņš uz tiem sacīja: “ Kādas tās runas, ko jūs runājat savā starpā uz ceļa un esat tik noskumuši? ”
18
Tad viens ar vārdu Kleopas atbildēja un uz Viņu sacīja: “Vai tad tu viens esi tāds svešinieks Jeruzālemē, kas nezina, kas šinīs dienās tur noticis?”
19
Un Viņš uz tiem sacīja: “ Kas tad? ” Un tie uz Viņu sacīja: “Tas ar Jēzu no Nacaretes, kas bija pravietis, varens darbos un vārdos priekš Dieva un visiem ļaudīm,
20
Kā Viņu mūsu augstie priesteri un virsnieki ir nodevuši pie pazudināšanas uz nāvi un Viņu situši krustā.
21
Bet mēs cerējām, ka Viņam bija Israēli atpestīt; un pār visu to šodien ir trešā diena, ka šīs lietas ir notikušas.
22
Tad arī kādas no mūsu sievām mūs izbiedējušas; tās agri bijušas pie kapa,
23
Un Viņa miesas neatradušas, nāk un saka, ka esot eņģeļu parādīšanu redzējušas, kas saka, Viņš esot dzīvs.
24
Un kādi no mums nogāja pie kapa un atrada tā, kā sievas sacīja, bet Viņu pašu tie neredzēja.”
25
Tad Viņš uz tiem sacīja: “ Ak jūs nesaprašas un sirds kūtrie, ka jūs negribat ticēt visu to, ko pravieši sludinājuši!
26
Vai Kristum tā nebija jācieš un jāieiet Savā godībā. ”
27
Pēc iesākdams no Mozus un no visiem praviešiem Viņš tiem izstāstīja visus rakstus, kas par Viņu bija rakstīti.
28
Un tie nāca klāt pie pilsētiņas, kurp tie gāja, bet Viņš likās ejot tālāk.
29
Un tie To gauži lūdza un sacīja: “Paliec pie mums, jo vakars jau metās, un diena ir pagājusi;” un Viņš iegāja pie tiem palikt.
30
Un notikās, ka Viņš ar tiem sēdēdams pie galda maizi ņēma, pateicās, pārlauza un tiem to deva.
31
Tad viņu acis tapa atvērtas, un tie Viņu pazina; bet Viņš no tiem nozuda.
32
Un tie sacīja savā starpā: “Vai mūsu sirds iekš mums nedega, kad Viņš ar mums runāja uz ceļa, mums rakstus izstāstīdams?”
33
Un tanī pašā stundā tie cēlās, griezās atpakaļ uz Jeruzālemi un atrada tos vienpadsmit sapulcētus un tos, kas pie tiem bija.
34
Tie sacīja: “Tas Kungs patiesi ir augšāmcēlies un Sīmanim parādījies.”
35
Un viņi šiem stāstīja, kas bija noticis uz ceļa, un kā Tas no viņiem pazīts, maizi lauzdams.
36
Un kad tie runāja par šīm lietām, tad Jēzus stāvēja pats vidū starp tiem un uz tiem sacīja: “ Miers ar jums! ”
37
Bet tie ļoti izbijās un tiem šķita, ka garu redzot.
38
Un Viņš uz tiem sacīja: “ Kam jūs esat tā izbijušies? Un kāpēc tādas domas ceļas jūsu sirdīs?
39
Redziet Manas rokas un Manas kājas; Es pats tas esmu. Aptaustiet Mani un apskatiet; jo garam nav miesas un kaulu, kā jūs redzat Man esam. ”
40
Un to sacījis Viņš tiem rādīja Savas rokas un kājas.
41
Bet kad tie to aiz prieka vēl neticēja un brīnījās, tad Viņš uz tiem sacīja: “ Vai jums še kas ir, ko ēst? ”
42
Un tie Tam cēla priekšā ceptas zivs gabalu un tīru medu.
43
Un Viņš ņēma un ēda to viņiem redzot.
44
Pēc Viņš uz tiem sacīja: “ Šie ir tie vārdi, ko Es jums esmu sacījis, pie jums vēl būdams, ka visam būs notikt, kas par Mani rakstīts Mozus bauslībā, praviešos un dziesmās. ”
45
Tad Viņš tiem saprašanu atdarīja, ka tie rakstus saprata,
46
Un uz tiem sacīja: “ Tā stāv rakstīts, ka Kristum bija jācieš un augšāmcelsies no miroņiem trešajā dienā,
47
Un ka Viņa Vārdā jāsludina atgriešanās un grēku piedošana visām tautām, iesākot no Jeruzālemes.
48
Un jūs esat liecinieki par šo visu.
49
Un redzi, Es uz jums sūtu Sava Tēva apsolīšanu. Bet paliekat jūs Jeruzālemes pilsētā, līdz kamēr tiksiet apģērbti ar spēku no augšienes. ”
50
Un viņš tos izveda līdz Betānijai un Savas rokas pacēlis tos svētīja.
51
Un notikās, kad Viņš tos svētīja, tad Viņš no tiem šķīrās un tapa uzcelts uz debesīm.
52
Bet tie Viņu pielūdza un griezās atpakaļ uz Jeruzālemi ar lielu prieku,
53
Un pastāvīgi bija Dieva namā, slavēdami un svētīdami Dievu. Āmen.
← Chapter 23
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
All chapters:
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24