bible
ra
🌐 Language
English
Español
Français
Deutsch
Português
Italiano
Nederlands
Русский
中文
日本語
한국어
العربية
Türkçe
Tiếng Việt
ไทย
Indonesia
All Languages
Home
/
Latvian
/
Latvian NLBDC
/
2 Chronicles 21
2 Chronicles 21
Latvian NLBDC
← Chapter 20
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 22 →
1
Jehošāfāts apgūlās pie tēviem, un viņu apbedīja pie tēviem Dāvida pilsētā. Pēc tam valdīja viņa dēls Jehorāms.
2
Viņam bija brāļi, Jehošāfāta dēli, Azarja, Jehiēls, Zeharjahu, Azarja, Mihaēls un Šefatjāhu – visi tie bija Israēla ķēniņa Jehošāfāta dēli.
3
Viņa tēvs tiem bija devis daudz dāvanu – sudrabu, zeltu, dārglietas un nocietinātas Jūdas pilsētas, bet valsts tika Jehorāmam, jo viņš bija pirmdzimtais.
4
Kad Jehorāms bija pārņēmis sava tēva valsti un nostiprinājies, viņš nokāva ar zobenu visus savus brāļus un arī daudzus Israēla augstmaņus.
5
Jehorāmam bija trīsdesmit divi gadi, kad viņš sāka valdīt, un viņš valdīja Jeruzālemē astoņus gadus.
6
Viņš staigāja Israēla ķēniņu ceļu, darīja tāpat kā Ahāba nams, jo viņa sieva bija Ahāba meita. Viņš darīja to, kas netīkams Kungam!
7
Bet Kungs negribēja izpostīt Dāvida namu derības dēļ, ko bija noslēdzis ar Dāvidu, – viņš bija solījis dot gaismekli viņam un viņa dēliem uz mūžiem.
8
Viņa dienās Edoms sacēlās pret Jūdas valdīšanu un iecēla pats savu ķēniņu.
9
Tad Jehorāms devās turp ar virsniekiem un visiem saviem kararatiem. Viņš cēlās naktī un kāva edomiešus, kas bija ielenkuši viņu un kararatu virsniekus.
10
Edoms ir sacēlies pret Jūdas valdīšanu līdz šai dienai. Tolaik pret viņu sacēlās arī Libna, jo viņš bija pametis Kungu, savu tēvu Dievu!
11
Viņš arī taisīja augstieņu altārus Jūdas kalnos – tā viņš lika maukot Jeruzālemes iedzīvotājiem un veda Jūdu neceļos.
12
Viņam pienāca pravieša Elijas vēstule, kurā bija teikts: “Tā saka Kungs, tava tēva Dāvida Dievs: tu nestaigā ne sava tēva Jehošāfāta ceļos, ne Jūdas ķēniņa Āsas ceļos,
13
bet tu staigā Israēla ķēniņu ceļos, likdams maukot Jūdai un Jeruzālemes iedzīvotājiem tāpat, kā mauko Ahāba nams! Arī savus brāļus, sava tēva namu, kas bija labāki par tevi, tu esi nokāvis!
14
Redzi, Kungs sitīs ar briesmīgu postu tavus ļaudis, tavus dēlus, tavas sievas un visu tavu mantu!
15
Bet tevi pašu ķers smaga sērga, šajā ilgajā slimībā tev izgāzīsies iekšas!”
16
Kungs modināja naidu pret Jehorāmu filistiešos un arābos, kuri mita līdzās kūšiešiem.
17
Tie devās pret Jūdu, ieņēma to un sagrāba sev gan visu mantu, kas bija ķēniņa namā, gan viņa dēlus un sievas – neatlika neviena viņa dēla, vienīgi viņa jaunākais dēls Jehoāhāzs.
18
Pēc tam Kungs sita viņa iekšas ar nedziedināmu sērgu.
19
Tā ilga līdz nākamā gada beigām, tad viņa iekšas izvēlās slimības dēļ, un viņš mira lielās mokās. Viņa ļaudis tam nededza bēru liesmu, kā tas bija darīts viņa tēviem.
20
Viņš sāka valdīt trīsdesmit divu gadu vecumā un valdīja Jeruzālemē astoņus gadus. Viņš aizgāja, un nevienam nebija viņa žēl. Viņu apbedīja Dāvida pilsētā, bet ne ķēniņu kapenēs.
← Chapter 20
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 22 →
All chapters:
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36