bible
ra
🌐 Language
English
Español
Français
Deutsch
Português
Italiano
Nederlands
Русский
中文
日本語
한국어
العربية
Türkçe
Tiếng Việt
ไทย
Indonesia
All Languages
Home
/
Latvian
/
Latvian NLBDC
/
2 Chronicles 24
2 Chronicles 24
Latvian NLBDC
← Chapter 23
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 25 →
1
Joāšs sāka valdīt septiņu gadu vecumā. Viņš valdīja Jeruzālemē četrdesmit gadus. Viņa mātes vārds bija Cibja no Bēršebas.
2
Visu priestera Jehojādas laiku Joāšs darīja to, kas tīkams Kungam.
3
Jehojāda izraudzījās viņam divas sievas, tās viņam dzemdēja dēlus un meitas.
4
Pēc tam Joāšs nolēma atjaunot Kunga namu.
5
Viņš sapulcināja priesterus un levītus un sacīja: “Ejiet pa Jūdas pilsētām, vāciet no visa Israēla naudu, lai ik gadu nostiprinātu Dieva namu. Steidziet to darīt!” Bet levīti nesteidzās.
6
Tad ķēniņš sauca augsto priesteri Jehojādu un teica: “Kādēļ tu nesūtīji levītus savākt no Jūdas un Jeruzālemes nodevas, kā Mozus, Kunga kalps, to pavēlēja Israēla sapulcei darīt saiešanas labad?” –
7
Jo grēcīgā Atalja un viņas dēli bija postījuši Dieva namu, un arī visas Kunga nama svētlietas bija lietotas baāliem. –
8
Ķēniņš pavēlēja tiem izgatavot lādi, un to nolika ārpusē pie Kunga nama ieejas.
9
Tad Jūdā un Jeruzālemē tika sludināts: “Nesiet nodevas Kungam, kā Dieva kalps Mozus tuksnesī pavēlēja Israēlam!”
10
Visi augstmaņi un tauta priecājās – nesa un meta lādē, līdz tā bija pilna.
11
Kad pienāca laiks, levīti aiznesa lādi ķēniņa ierēdņiem, un tie redzēja, ka tajā ir daudz naudas, tad nāca ķēniņa rakstvedis un augstā priestera ierēdnis – iztukšoja lādi un aiznesa atpakaļ vietā. Tā viņi darīja dienu no dienas un savāca daudz naudas.
12
Ķēniņš un Jehojāda to deva Kunga nama darbu veicējiem, kas nolīga akmeņkaļus un amatniekus, lai tie atjauno Kunga namu, kā arī vara un dzelzs kalējus Kunga nama nostiprināšanai.
13
Strādnieki darīja darbus, un atjaunošana veicās. Dieva nams atguva savu sākotnējo izskatu, un viņi to nostiprināja.
14
Kad darbs bija galā, tie atnesa pārējo naudu ķēniņam un Jehojādam. Viņš no tās darināja lietas Kunga namam – traukus kalpošanai, kausus upuriem, arī zelta un sudraba traukus. Visu Jehojādas laiku Kunga namā vienmēr pienesa sadedzināmos upurus.
15
Jehojāda bija pieredzējis daudz dienu un kļuva vecs. Viņš nomira simts trīsdesmit gadu vecumā.
16
Viņu apbedīja Dāvida pilsētā pie ķēniņiem, jo viņš bija darījis labi Israēlam, Dievam un viņa namam.
17
Pēc Jehojādas nāves Jūdas augstmaņi nāca un zemojās ķēniņam, un ķēniņš tos uzklausīja.
18
Viņi pameta Kunga, savu tēvu Dieva, namu un sāka kalpot ašērām un tēliem. Šī nodarījuma dēļ pār Jūdu un Jeruzālemi nāca dusmība.
19
Tad Kungs sūtīja tiem praviešus, lai tie atgriežas pie viņa, bet tie viņus aizraidīja un neklausījās.
20
Tad Dieva Gars apņēma priestera Jehojādas dēlu Zeharju, viņš nostājās ļaužu priekšā un sacīja: “Tā saka Dievs: kāpēc jūs pārkāpjat Kunga pavēles? Jums neveiksies, jo jūs pametāt Kungu un viņš pametīs jūs!”
21
Bet tie sazvērējās pret viņu un Kunga nama pagalmā nomētāja akmeņiem – tā bija pavēlējis ķēniņš.
22
Ķēniņš Joāšs nepieminēja laipnību, ko bija parādījis viņa tēvs Jehojāda, – viņš nokāva tā dēlu. Mirstot tas teica: “Kungs redz un atmaksā!”
23
Gada beigās aramieši devās karā un nāca uz Jūdu un Jeruzālemi. Tie nomaitāja visus tautas augstmaņus. Visu laupījumu tie aizveda Damaskas ķēniņam.
24
Kaut arī aramiešu karaspēkā bija maz vīru, Kungs viņiem nodeva visu lielo jūdu karaspēku, jo tie bija pametuši Kungu, savu tēvu Dievu! Tā viņi Joāšam sprieda tiesu.
25
Aramieši aizgāja, pametot Joāšu smagi sasirgušu, un kalpi sazvērējās pret viņu priestera Jehojādas dēlu asiņu dēļ. To nokāva savā gultā. Viņš nomira un tika apbedīts Dāvida pilsētā, taču ne ķēniņu kapenēs.
26
Pret viņu sazvērējās šie ļaudis: amonietis Zābāds, Šimāta dēls, un moābietis Jehozābāds, Šimrīta dēls.
27
Par viņa dēliem un daudzajiem pravietojumiem, kas par viņu sacīti, un par to, kā viņš nostiprināja Dieva namu, – ir rakstīts Ķēniņu grāmatas skaidrojumā. Pēc tam sāka valdīt viņa dēls Amacjāhu.
← Chapter 23
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 25 →
All chapters:
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36