Proverbs 11

Latvian LTV 1965

← Chapter 10 Jump to: Chapter 12 →

1Nepareizi svari tā Kunga acis ir negantība, bet pilnestīgs svars Viņam sa-gādā labpatiku.

2Kur nāk lepnība, tur nāk arī negods, bet īstenā atziņa mīt pazemīgajos.

3Sirdsšķīstība vadīs tiklos, bet nelietīga ļaunprātība nievātājus galīgi sagraus.

4Manta neko nepalīdzēs tā Kunga dusmības dienā, bet taisnība glābj no nāves.

5Tiklā cilvēka taisnīgums dara līdzenu viņa ceļu, bet bezdievīgais kritīs pats savas bezdievīgās būtības dēļ. —

6Tiklo taisnīgums viņus izglābs, bet nievātāji un nicinātāji sapīsies paši savās blēdībās un ļaunprātībās.

7Kad bezdievīgs cilvēks mirst, tad visas viņa cerības ir pagalam, un netaisno gaidas iznīkst galīgi. —

8Taisnīgais tiek izraisīts no savām likstām, un bezdievīgais nāk viņa vietā. —

9Viltnieka un liekuļa valodas dēļ viņa tuvākais top postā likts, bet taisnie to novēro un paglābjas. —

10Pilsēta priecājas, kad taisnajiem labi klājas, un gavilē, ja bezdievji iet bojā. —

11Caur tiklo ļaužu svētību pilsēta tiek paaugstināta, bet bezdievīgo runu dēļ tā tiek sagrauta.

12Kas savu tuvāku nievā, ir neprātis, bet sapratīgs vīrs klusē.

13Mēlnesis negribot pats atklāj, ko viņš slepeni zina; bet kam uzticama sirds, tas to noslēpj. —

14Kur nav krietnas vadības, tur tauta iet bojā, bet kur daudz sapratīgu padomdevēju, tur viss izdodas labi. —

15Kas par otru galvo, cietīs zaudējumus, bet kas no galvošanas sargās, ir drošs.

16Skaista un mīlīga sieva iegūst goda pilnu stāvokli, bet varmākas iegūst bagātību.

17Žēlsirdīgs cilvēks dara labu pats sev, bet nežēlīgais tomēr nereti skumdina savu garu un ar to kaitē pats savas miesas spēkiem. —

18Bezdievja darbs būs veltīgs, bet kas taisnību sēj, tas jau ar to vien veic ko labu.

19Taisnība spēcina dzīvei, bet dzīšanās pakaļ ļaunumam ved cilvēku ātrāk nāvē. —

20Tam Kungam ir visniknākās dusmas par viltīgām un nelietīgām sirdīm, bet tiklie rada Viņā labpatiku.

21Ļaunajiem nekas nepalīdz, pat ja viņi ari visi saliktu savas rokas kopā, bet taisno dzimums tiks paglābts.

22Skaista sieva bez savaldības un goda ir kā zelta gredzens cūkas purnā.

23Ko taisnīgie vēlas, tam būs visnotaļ laimīgi piepildīties, bet bezdievīgo cerība izvērtīsies nelaimē. —

24Viens labprāt piešķir no savas mantas citam, un tomēr viņam arvienu vairāk krājas; kāds cits ir sīksts pārlieku un tomēr kļūst arvienu nabagāksr—

25Dvēsele, kas bagātīgi svētī citus, taps stiprināta, un kas bagātīgi veldzē citus, kļūs arī pats veldzēts.

26Kas nelaiž ārā no savām klētīm labību, to ļaudis lād, bet svētība nāk pār to, kas labību pārdod. —

27Kas cenšas pēc kā laba, tam labs arī gadās, bet kas dzenas pēc nelaimes, tas arī nepaies tai secen.

28Kas palaižas uz savu bagātību, tas ies bojā, bet taisnīgie zaļos kā augoša koka lapas. —

29Kas pats savu namu apbēdina, tam būs vējš par ieguvumu, un muļķim jābūt par gudrā kalpu. —

30Taisnīgā auglis, —viņa kopējo sasniegumu vainagojums, —ir dzīvības koks, un ar dzīves ziņu bagātīgi apveltī-tais iemanto cilvēku sirdis. —

31Redzi, ja jau taisnīgajam virs zemes tā tiek atmaksāts, cik tad vēl vairāk bezdievim un grēciniekam!

← Chapter 10 Jump to: Chapter 12 →