bible
ra
🌐 Language
English
Español
Français
Deutsch
Português
Italiano
Nederlands
Русский
中文
日本語
한국어
العربية
Türkçe
Tiếng Việt
ไทย
Indonesia
All Languages
Home
/
Latvian
/
Latvian LTV 1965
/
Proverbs 25
Proverbs 25
Latvian LTV 1965
← Chapter 24
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 26 →
1
Arī šie ir Salamana izteicieni, ko sakrājuši un pievienojuši Hiskijas, Jūdas ķēniņa, vīri.
2
Dieva gods ir kādu lietu apslēpt, bet ķēniņa gods ir kādu lietu izdibināt un noskaidrot.
3
Debesis ir augstas, un zeme dziļa, bet ķēniņu sirds ir neizdibināma.
4
Atšķir piekušņus no sudraba, tikai tad zeltkalim no tā taps dzidrs trauks.
5
Attālini bezdievīgo no tuvuma ķēniņam, tad viņa goda krēsls savā taisnībā kļūs vēl vairāk stiprināts.
6
Nepūlies velti spīdēt ķēniņa priekšā un nenostājies augstu vīru vietā!
7
Ir taču tev labāk, ja tev saka: „Virzies šurpu te augstāk!“ nekā ja tu tieci valdinieka priekšā pazemots tā, ka tavas acis pašas spiestas to redzēt. —
8
Nesteidzies tūliņ ar kādu citu uzsākt asu vārdu maiņu, jo ko tu darīsi tad, ja tevi tavs tuvākais būs apkaunojis? —
9
Kārto savu lietu ar savu tuvāko un neatklāj kāda cita noslēpumus,
10
Lai par tevi nerunātu ļaunu tas, kas to dzirdētu, un lai tad tava nelabā slava nekad neizzustu.
11
Vārds, kas teikts īstā laika, ir kā zelta āboli greznos sudraba traukos. —
12
Kas paklausa gudram vīram, kad tas viņu pamāca, tam tas ir kā zelta pieres sloksne un kā zelta kakla vija.
13
Kā atvēsinātāja sniega dzestrums pļaujamā laikā, tāds ir uzticams sūtnis tam, kas viņu sūtījis, jo viņš atspirdzina sava kunga dvēseli. —
14
Virs, kas ar dāvanām lielās, bet nekad tās nedod, ir kā vējš un mākoņi bez lietus.
15
Ar pacietību var noskaņot valdnieku žēlīgam būt, un maiga valoda mīkstina vissīkstāko cietsirdību un nolīdzina vissmailākos asumus.
16
Kad tu atrodi medu, tad ēd no tā tik, cik tev pietiek, bet ne lai tu pārēstos un ieēsto atspļautu.
17
Atturi savu kāju no tava tuvākā nama; tu viņam varētu apnikt, un viņš uz tevi varētu sākt dusmot. —
18
Kas nodod nepatiesu liecību pret savu tuvāko, tas ir šķēps, zobens un asa šautra vienā laikā.
19
Cerība uz kādu neuzticamu cilvēku bēdu laikā ir kā sapuvis zobs un slīdoša kāja.
20
Kas apbēdinātai sirdij dzied dziesmas, ir līdzīgs tādam, kas novelk savas drēbes aukstā dienā, vai arī etiķim, kad to lej uz kritu.
21
Ja tavs ienaidnieks cieš badu, tad paēdini viņu ar maizi; ja viņam slāpst, tad atspirdzini viņu ar ūdeni,
22
Jo ar to tu sakrāsi kvēlošas ogles uz viņa galvas, un tas Kungs tev to atlīdzinās. —
23
Ziemelis atnes lietu, un slepenas mēles rada skābu seju.
24
Ir labāki sēdēt stūri uz jumta nekā būt ar nesaticīgu sievu kopā vienā namā. —
25
Laba vēsts no svešām zemēm ir kā vēss ūdens izslāpušai dvēselei.
26
Taisnais, kas zemojas bezdievīgā priekšā, ir kā duļķaina aka un sajaukts avots.
27
Daudz medus ēst nav labi, un sava paša godu meklēt—nav gods. —
28
Vīrs, kas savu garu nevar savaldīt, ir kā atklāta pilsēta, kuras mūri ir sagrauti.
← Chapter 24
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 26 →
All chapters:
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31