bible
ra
🌐 Language
English
Español
Français
Deutsch
Português
Italiano
Nederlands
Русский
中文
日本語
한국어
العربية
Türkçe
Tiếng Việt
ไทย
Indonesia
All Languages
Home
/
Latvian
/
Latvian LTV 1965
/
Proverbs 30
Proverbs 30
Latvian LTV 1965
← Chapter 29
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 31 →
1
Šie ir Agura, Jakes dēla no Masas, vārdi, šā vīra sacītā runa un mācība: Es esmu centies visiem spēkiem, ak Dievs, es esmu no sirds centies, ak Dievs, un esmu bijis spiests pārtraukt savu cenšanos,
2
Jo es esmu vislielākais nejēga un cilvēka saprāts mani atstājis;
3
Es neesmu mācījies arī īsteno gudrību, lai es būtu spējīgs iegūt pareizu atziņu par Viņu, svēto Dievu.
4
Kas dodas augšup pret debesīm un atkal nokāpj lejā? Kas satver vēju savās rokās? Kas saista ūdeņus, pārsegdams tos ar cietu pārklāju? Kas ir stingri nopamatojis visus pasaules galus? Kā sauc Viņu, un kā sauc Viņa dēlu? —Vai tu to zini?“
5
Visi Dieva vārdi ir šķīstuma caurstrāvoti; Viņš ir vairogs tiem, kas uz Viņu paļaujas.
6
Nepievieno neko Viņa vārdiem, lai Viņš tevi nesodītu un neatzītu tevi par melīgu!
7
Divas lietas es lūdzos no Tevis, un neliedz man tās, iekams es mirstu:
8
Elku kalpība un meli lai būtu tālu projām no manis; nabadzību un bagātību nepiešķir man! Bet atļauj man tomēr mierīgi baudīt man novēlēto barības daudzumu, —manu dienišķo maizi.
9
Citādi es varētu, kad es būtu pārmērīgi paēdis, sākt Tevi noliegt un sacīt: „Kur tad ir tas Kungs?“ Vai arī, ja es kļūtu pārmērīgi nabags, es varētu sākt zagt un apgrēkoties pret sava Dieva vārdu. —
10
Nenopaļā kalpu viņa kunga priekšā, lai viņš tevi nenolād un tev tas nav rūgti jānožēlo, kā arī jānes savā sirdī tavas vainas apziņa.
11
Ir starp ļaudīm tādi, kas savu tēvu nolād un savu māti nesvētī;
12
Ir tādi, kas sev paši šķiet šķīsti un tomēr nav nomazgājuši tiem pielipušos sārņus.
13
Ir tādi, kas savas acis augstu ceļ un pašapzinīgi valbī savus acu plak-stiņus,
14
Un ir tādi, kam zobeni priekšzobu un naži dzerokļu vietā un kas aprij pat nelaimīgos zemē un nabagos starp ļaudīm vispārīgi.
15
Asinssūcējai divas meitas: „Dod šurp! Dod šurp!“ —Trīs lietas nav piesātināmas, un arī ceturtā nesaka: „Diezgan!“
16
Elle, neauglīgas sievas klēpis, zeme, nekad nespēdama atdzerties ūdens, un arī uguns nesaka nekad: „Nu ir diezgan!“
17
Acs, kas nievā tēvu un neatzīst par nepieciešamu paklausīt mātei, ir jāizknābj kraukļiem upes malā un jāaprij jauniem ērgļiem.
18
Trīs lietas man šķiet brīnumainas, un ceturto es nesaprotu:
19
Ērgļa ceļš padebešos, čūskas ceļš pāri klintij, kuģa ceļš jūras vidū un vīra ceļš pie jaunavas. —
20
Tāds pats ir ari laulības pārkāpējas sievas ceļš; viņa bauda tai priekšā likto cienastu, noslauka muti un saka: „Es nekā laima neesmu darījusi!“ —
21
Par trim lietām nodreb zeme, un ceturto tā arī nevar panest:
22
Nemieru rada vispirms vergs, kļūdams par ķēniņu, tāpat vientiesis nejēga, kad viņš ir pārmērīgi maizes paēdis, —
23
Arī sākumā apsmieta un noraidīta sieviete, ja viņu vēlāk tomēr kāds apprec, un kalpone, ja viņa atviļ vīru savai kundzei un pēc tam stājas viņas vietā.
24
Četrējādi radījumi ir mazi zemes virsū un tomēr gudrāki par īsteno atziņu nesējiem:
25
Skudras, nespēcīga tauta, un tomēr viņas vasarā sakrāj sev barību ziemai;
26
Truši, —arī vāji radījumi, un tomēr viņi ceļ savus mitekļus klintīs;
27
Siseņi, —viņiem nav ne ķēniņa nedz vispārīgi kāda valdnieka, un tomēr viņi dodas no vienas vietas uz otru lielos sakārtotos baros kā karavīri pulkos;
28
Zirnekļi, —kas auž ar savām rokām un tomēr mīt arī ķēniņu pilīs.
29
Trejiem ir krāšņs gājiens, un arī ceturtais iet labi:
30
Lauva, varens zvēru starpā, kas nekad nevienam negriež ceļu un neviena priekšā negriežas atpakaļ;
31
Kurta suns ar labiem gurniem un auns un ķēniņš, kūpam neviens neiedrošinās pretoties, kad tas soļo sava kapaspēka priekšgalā.
32
Ja tu esi nejēga bijis un pacēlies par daudz augstu un dzīries izdarīt ko ļaunu, tad liec roku uz savu muti!
33
Ja pienu kuļ, tad no tā sataisa sviestu, un ja kāds pārmērīgi spēcīgi šņauc degunu, tad tāds uzšņauc asinis, un ja kāds kādu kaitina viņa dusmās, tad bus nesaskaņas un asu vārdu maiņa.
← Chapter 29
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 31 →
All chapters:
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31