bible
ra
🌐 Language
English
Español
Français
Deutsch
Português
Italiano
Nederlands
Русский
中文
日本語
한국어
العربية
Türkçe
Tiếng Việt
ไทย
Indonesia
All Languages
Home
/
Latvian
/
Latvian NLB (New Latvian Inter-Confessional Bible)
/
Jeremiah 3
Jeremiah 3
Latvian NLB (New Latvian Inter-Confessional Bible)
← Chapter 2
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 4 →
1
Viņš teica: “Ja vīrs sūta prom savu sievu un tā aiziet no viņa un kļūst citam par sievu, vai viņš vairs pie tās var atgriezties? Vai tāda zeme lai netaptu nekrietna? Bet tu maukoji ar tik daudziem un gribi atgriezties pie manis?” saka Kungs.
2
“Pacel acis uz kailajiem kalniem un skaties! Kur tik tu neesi piesmieta!? Tu tupi priekš viņiem ceļmalā kā arābs tuksnesī, ar savu maucību un ļaunumu tu samaitā zemi!
3
Lieti aizkavējās un lītavu nebija, bet tev jau ir maukas piere un man tu liedzies pašai par kaunu!
4
Tagad tu sauc uz mani: mans tēvs! Tu – mans jaunības draugs!
5
Vai tad viņš mūžam būs bargs? Vai bardzību turēs līdz galam? – Redzi, tā tu teicies, bet darīji, cik vien varēji, ļaunu!”
6
Ķēniņa Jošijāhu dienās Kungs man teica: “Vai redzēji, ko darīja atkritusī Israēla? Viņa gāja maukot uz katra augstāka pakalna un zem katra zaļoksna koka!
7
Un pēc tam, kad tā man visu to bija nodarījusi, es teicu: tu atgriezīsies! Bet tā neatgriezās. Un to redzēja Jūda, tās neuzticīgā māsa.
8
Un, kaut gan tā redzēja, ka par laulības pārkāpšanu es aizdzinu projām Israēlu un devu tai šķiršanās rakstu, neuzticīgā Jūda, tās māsa, nebijās, bet gāja un maukoja pati!
9
Ar savu vieglprātes maucību tā aptraipīja zemi un pārkāpa laulību ar kokiem un akmeņiem.
10
Un pat tad šī neuzticīgā māsa Jūda neatgriezās pie manis no sirds, bet gan ar viltu,” saka Kungs.
11
Un Kungs man teica: “Pat atkritusī Israēla ir taisnāka par neuzticīgo Jūdu!
12
Ej un izkliedz šos vārdus pret ziemeļiem! Saki: atgriezies, atkritusī Israēla! – saka Kungs, es neniknošos uz tevi, jo es esmu uzticīgs, saka Kungs, vienmēr nebūšu bargs!
13
Tik zinies savu vainu, ka dumpoji pret Kungu, savu Dievu, blandījies apkārt ar svešiem zem katra zaļoksna koka! Manā balsī tu neklausījies! – saka Kungs.
14
Nāciet atpakaļ, atkritušie dēli, saka Kungs, jūs esat mani. Es ņemšu jūs pa vienam no katras pilsētas, pa diviem no katras dzimtas, un vedīšu jūs uz Ciānu!
15
Es došu jums ganus, kas tīk manai sirdij, un tie ganīs jūs ar ziņu un apdomu.
16
Un dienās, kad jūs vairosieties un augļosieties tai zemē, saka Kungs, tad lai nerunā vairs par Kunga derības šķirstu, – lai tas nenāk vairs prātā, lai to neatceras un pēc tā neilgojas, un lai no jauna nebūvē.
17
Tad Jeruzālemi dēvēs par Kunga troni un Kunga vārdā Jeruzālemē pulcēsies visas tautas, un neviens vairs nedzīvos pēc savas ļaunās sirds stūrgalvības.
18
Tajās dienās Jūdas nams būs kopā ar Israēla namu, un no ziemeļu zemes tie abi kopā nāks uz zemi, ko es devu par mantojumu jūsu tēviem.
19
Es teicu: es darīšu tevi par savu dēlu, es došu tev leknāko zemi, tu mantosi lielāko dārgumu tautās! Es teicu: mani jūs sauksiet par Tēvu, no manis jūs vairs neatkritīsiet!
20
Tiešām, kā sieva viļ savu vīru, tā tu vīli mani, Israēl!” saka Kungs.
21
Pār kalniem dzird raudu balsi – tur lūgdamies raud Israēla dēli, jo savas takas tie sajaukuši un aizmirsuši Kungu, savu Dievu!
22
“Atgriezieties, atkritušie dēli, es dziedēšu jūs no neuzticības!” Redzi, mēs nākam pie tevis, jo tu esi Kungs, mūsu Dievs! –
23
Patiesi! Meli ir pakalnu svētki un klaigas uz kalniem! Patiesi! Kungs, mūsu Dievs, ir glābiņš Israēlam!
24
Bet kauna darbi kopš jaunības aprija mūsu tēvu pūles, viņu avis un vēršus, viņu dēlus un meitas.
25
Lai tupstam kaunā, lai sedzamies negodu, jo pret Kungu, savu Dievu, esam grēkojuši – mēs un mūsu tēvi, – no jaunības līdz pat šodienai! Kunga, mūsu Dieva, balsij mēs neklausījām.
← Chapter 2
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 4 →
All chapters:
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42
43
44
45
46
47
48
49
50
51
52