Jeremiah 33

Latvian NLB (New Latvian Inter-Confessional Bible)

← Chapter 32 Jump to: Chapter 34 →

1Un Kunga vārds nāca pār Jeremiju otrreiz, kad vēl viņš bija ieslodzīts cietuma pagalmā:

2“Tā saka Kungs, kas rada, veido un dibina zemi – Kungs ir viņa vārds:

3sauc mani, un es tev atbildēšu, un es vēstīšu tev lielas un apslēptas lietas, ko tu nezini.

4Jo tā saka Kungs, Israēla Dievs, par šīs pilsētas namiem un par Jūdas ķēniņu namiem, kas ir noplēsti priekš aplenkuma vaļņiem, lai stātos pretī zobenam

5cīņā ar kaldiešiem un lai pildītu tos ar ļaužu līķiem, ko es kāvu savās dusmās un niknumā, – viņu ļaunuma dēļ es paslēpu savu vaigu no tiem un no šīs pilsētas!

6Redzi, es došu tiem nākamību un dziedināšanu, es tos dziedēšu un dāvāšu tiem bagātību, mieru un drošību.

7Es atvedīšu atpakaļ Jūdas un Israēla gūstekņus un darīšu tos tādus kā senāk.

8Es šķīstīšu viņus no visām vainām, ko tie pret mani grēkoja, un es piedošu visas viņu vainas, ar ko tie pret mani grēkoja un dumpojās.

9Un šī pilsēta būs man par līksmi un slavu un par godu visām zemes tautām, kuras dzirdēs visu to labo, ko es tiem daru. Un tie drebēs un trīsēs visa labā un miera dēļ, ko es tiem devu!”

10Tā saka Kungs: “Šajā vietā, par kuru jūs sakāt: tā ir postaža, kur ne zvēra, ne cilvēka, Jūdas pilsētas un Jeruzālemes laukumi ir izdeldēti, ka ne cilvēka, ne iemītnieka, ne zvēra! –

11atkal skanēs līksmes un prieka balss, balss, kas teiks: slavējiet Pulku Kungu, Kungs ir labs, un viņa žēlastība ir uz mūžiem! – un viņi pateiksies Kunga namā, jo es atvedīšu atpakaļ šīs zemes gūstekņus kā senāk,” saka Kungs.

12Tā saka Pulku Kungs: “Šajā nopostītajā vietā, kur ne zvēra, ne cilvēka, un visās tās pilsētās atkal būs pļavas, kur ganiem laist avis.

13Kalnienes pilsētās, Šefelas pilsētās, Negebas pilsētās un visapkārt Benjāmina zemei, un Jūdas pilsētās atkal ganīs tie, kas savas avis prot skaitīt,” saka Kungs.

14“Redzi, nāk dienas,” saka Kungs, “kad es piepildīšu solījumu, ko teicu Israēla namam un Jūdas namam!

15Tanīs dienās, tanī laikā es taisnībā izdiedzēšu Dāvidam atvasi, viņš darīs uz zemes tiesu un taisnību.

16Tanīs dienās tiks glābta Jūda un Jeruzāleme dzīvos drošībā, un viņa vārdu sauks: Kungs – mūsu taisnība!

17Jo tā saka Kungs: Dāvidam netrūks vīra, kas sēž Israēla nama tronī.

18Un Levī priesteriem manā priekšā nekad netrūks vīra, kas pienes sadedzināmos upurus, kvēpina labības dāvanas un ziedo kaujamos upurus!”

19Un Kunga vārds nāca pār Jeremiju:

20“Tā saka Kungs: ja jūs lauztu manu derību ar dienu un manu derību ar nakti, ka vairs nebūtu dienas un nakts savā laikā,

21tikai tad tiktu lauzta mana derība ar manu kalpu Dāvidu – tikai tad viņam nebūtu dēla, kas valdītu viņa tronī, un Levī priesteru, kas man kalpo!

22Kā debesu pulki nav saskaitāmi un jūras smiltis nav nosveramas, tā es vairošu sava kalpa Dāvida dzimumu un levītu dzimumu, kuri man kalpo.”

23Un Kunga vārds nāca pār Jeremiju:

24“Vai nedzirdi, ka šī tauta saka: divas ciltis Kungs izvēlējās, bet atmeta tās! – Manu tautu tie nīst, viņu acīs tā vairs nav mana tauta!

25Tā saka Kungs: ja es nebūtu dibinājis savu derību ar dienu un nakti un nolicis debesu un zemes likumus,

26tad es būtu atmetis arī Jēkabu un kalpu Dāvidu, – nebūtu ņēmis no viņu dzimuma valdniekus pār Ābrahāma, Īzaka un Jēkaba pēcnācējiem! Es atvedīšu gūstekņus atpakaļ un viņus apžēlošu!”

← Chapter 32 Jump to: Chapter 34 →