bible
ra
🌐 Language
English
Español
Français
Deutsch
Português
Italiano
Nederlands
Русский
中文
日本語
한국어
العربية
Türkçe
Tiếng Việt
ไทย
Indonesia
All Languages
Home
/
Latvian
/
Latvian NLB (New Latvian Inter-Confessional Bible)
/
Jeremiah 6
Jeremiah 6
Latvian NLB (New Latvian Inter-Confessional Bible)
← Chapter 5
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 7 →
1
Tverieties, Benjāmina dēli no Jeruzālemes, Tekoā pūtiet ragu un pār Bēt-Keremu dedziet nelaimes zīmi, jo no ziemeļiem slejas ļaunums un liels posts.
2
Mīlīga gan un maiga ir Ciānas meita – bet izdeldēšu!
3
Pār viņu nāks gani ar saviem avju pulkiem, tie uzslies ap viņu teltis un ganīs, kur gribēs.
4
Svētījiet kauju pret viņu! Uzbrūkam dienvidū! Vai! mums, jo diena jau griežas uz galu, jau izstiepjas vakara ēnas.
5
Celieties, uzbrūkam naktī, sagraujam viņas mūra pilis!
6
Jo tā saka Pulku Kungs: “Cērtiet kokus un uzberiet ap Jeruzālemi aplenkuma valni! – šai pilsētai jātop piemeklētai tās varmācības dēļ!
7
Kā aka glabā ūdeni svaigu, tā viņa saglabā ļaunumu! Tur dzird apspiešanu un varasdarbus, manā priekšā vienmēr ir sērgas un rētas!
8
Topi brīdināta, Jeruzāleme, kamēr es tev neesmu palicis svešs, kamēr vēl neesmu pārvērtis tevi par izpostījumu, par zemi, kur neviens nedzīvo.”
9
Tā saka Pulku Kungs: “Kā vīnogas lasīdams pārlasi Israēla pārpalikumu, atkal un atkal liec savu roku pie stīgām kā vīnkopis.”
10
Uz ko lai es runāju, ko lai brīdinu, ka dzird, redzi, tiem ir neapgraizīto ausis un tie klausīties nespēj, redzi, Kunga vārdi tiem par izsmieklu, tie viņiem netīk.
11
Es, pilns Kunga dusmu, knapi turos izliet tās pār bērniem ielās un pār jaunekļu pulku, jo gan vīrs, gan sieva tiks sagūstīti, gan vecis, gan tas, kam papilnam dienu.
12
“Viņu mājas iemantos citi, tie dabūs gan viņu laukus, gan sievas, jo es izstiepšu savu roku pār tiem, kas mīt šajā zemē,” saka Kungs.
13
“Gan mazi, gan lieli – visi tīko pēc netaisnas mantas, gan pravietis, gan priesteris – visi krāpjas!
14
Manas tautas brūci tie tik apārstē, tie saka: miers, miers, bet miera nav!
15
Nu tie apkaunoti, jo tie darīja preteklību, kauna tie nepratās, goda tie nezināja, – tādēļ tie kritīs kritējiem līdzi, tie klups, kad tos piemeklēšu,” saka Kungs.
16
Tā saka Kungs: “Uz ceļa stājiet un raugiet, prasiet pēc mūžsena gājuma – kur ir labais ceļš? Tad ejiet pa to! Atrodiet savām dvēselēm rimtu vietu! Bet viņi teica: mēs neiesim!
17
Es tiem iecēlu sargus: klausieties raga skaņās! Bet viņi teica: mēs neklausīsimies.
18
Tādēļ klausieties, tautas, un sapulce, zini, kas viņiem būs!
19
Klausies, zeme, redzi, es nesu šai tautai ļaunu – tas viņu nodomu auglis, jo manos vārdos tie neklausījās un manu bauslību nopaļāja.
20
Kam man šis vīraks, kas atvests no Šebas, vai labās smaržu niedres no tālām zemēm, jūsu sadedzināmie upuri man netīk un jūsu upuri man nav saldi!”
21
Tādēļ tā saka Kungs: “Redzi, es likšu šai tautai klupšanas akmeņus, un tā pār tiem klups – tēvi kopā ar dēliem un kaimiņš ies bojā ar kaimiņu!”
22
Tā saka Kungs: “Redzi, no ziemeļu zemes nāk tauta, no zemes nostūriem šurp taisās liela cilts!
23
Loku un bozi tie tver, tie ir cieti, tiem līdzjūtības nav, viņu balss šņāc kā jūra, uz zirgiem tie jāj jau sarindojušies kaujai – pret tevi, Ciānas meita!”
24
Mēs dzirdējām baumas par to, mums nošļuka rokas, mūs sakampa sāpes kā dzemdētāju.
25
Uz lauka nenāc, uz ceļa neej, jo naidniekam zobens – visapkārt šaušalas.
26
Mana tautmeita! Joz maisu, vārties pīšļos, sēro kā par vienīgo dēlu un vaidi rūgtās žēlabās, jo pār mums piepeši nāks postītājs!
27
“Es tevi darīju par tādu, kas pārbauda metālu, par cietoksni manā tautā – lai tu zini un iztausti viņu ceļus.
28
Viņi visi ir pilni spīts, staigā žvankstēdami, – kā varš un dzelzs! – viņi visi ir postītāji!”
29
Plēšas sveilē, no uguns sanāk svins, velti kausēts – ļaunie nav atšķirti nost!
30
Uz viņiem sauks: nederīgs sudrabs! – jo tos atmetis Kungs.
← Chapter 5
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 7 →
All chapters:
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42
43
44
45
46
47
48
49
50
51
52