bible
ra
🌐 Language
English
Español
Français
Deutsch
Português
Italiano
Nederlands
Русский
中文
日本語
한국어
العربية
Türkçe
Tiếng Việt
ไทย
Indonesia
All Languages
Home
/
Latvian
/
Latvian NLB (New Latvian Inter-Confessional Bible)
/
Jeremiah 5
Jeremiah 5
Latvian NLB (New Latvian Inter-Confessional Bible)
← Chapter 4
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 6 →
1
Klīstiet pa Jeruzālemes ielām, jel raugiet un ziniet! – Meklējiet laukumos, vai vēl kādu atradīsiet!? Ja tur ir kāds, kas dara tiesu un meklē taisnību, tad es tev piedošu!
2
Ja arī tie teiks: dzīvs Kungs! – būs melīgi zvērējuši!
3
Kungs, vai tavas acis neredz patiesību? Tu viņus sit, bet tie nebīstas, tu dari tiem galu, bet tie liedzas laboties, – cietāk par klinti nocietinājuši savas sejas, liedzas atgriezties.
4
Es teicu: tie taču niekkalbji, jo nezina Kunga ceļu, sava Dieva tiesu.
5
Es iešu pie stiprajiem un runāšu ar tiem, tie zinās Kunga ceļu, sava Dieva tiesu! – Kā vieni, tā otri jūgu salauzuši un saites sarāvuši!
6
Tādēļ tos aprīs biezokņu lauva, klajumu vilks tos saplēsīs, leopards viņu pilsētām uzglūn, – kas iznāks – to saplosīs, jo tiem grēku daudz, un liela to atkrišana!
7
“Kā lai piedodu tev? Tavi dēli mani ir atmetuši un zvērējuši tiem, kas pat nav dievi! Es viņus baroju, bet tie pārkāpa laulību un bariem slāja uz mauku māju!
8
Kā vaisli un baroti zirgi tie zviedz pēc sava tuvākā sievas!
9
Vai tādus lai atstāju mierā? – saka Kungs, vai tādai tautai lai es neatriebju pats?
10
Kāpiet viņas vīnadārzos un graujiet tos, tik neizpostiet pavisam! Izraujiet viņas stīgas, jo tās nepieder Kungam!
11
Jo viltin pievīlis mani Israēla nams un Jūdas nams, saka Kungs,
12
tie noliedz Kungu un saka: tas nav viņš! Pār mums nenāks ļaunums, ne badu, ne zobenu mēs neredzēsim. –
13
Pravieši ķers vēju, un vārda tiem nebūs – tā tiem tiks darīts!”
14
Nu saka Kungs, Pulku Dievs: “Tādēļ ka jūs tā teicāt, redzi, es likšu savus vārdus tavā mutē kā uguni, un šo tautu par malku, lai uguns tos aprij!
15
Redzi, Israēla nams, es uzsūtīšu tev tautu no tālienes, saka Kungs, tā ir sīksta tauta, tā ir sena tauta, tās mēli tu nezini, un, ko tie saka, tu nesaproti.
16
Viņu bultu maks ir kā atvērts kaps, viņi visi ir varoņi!
17
Tie aprīs tavus graudus un maizi, aprīs tavus dēlus un meitas, aprīs tavas avis un vēršus, aprīs tavus vīģes kokus un vīnakokus, tavas nocietinātās pilsētas, uz ko tu paļaujies, tie sagraus ar zobenu.
18
Bet pat tajās dienās, saka Kungs, es tevi nenobeigšu pavisam!
19
Un, kad tie prasīs: kādēļ Kungs, mūsu Dievs, mums visu to darīja? – saki tiem: kā jūs atmetāt mani un savā zemē kalpojāt svešiem dieviem, tā jūs kalposiet svešiniekiem zemē, kas nebūs jūsu!”
20
Stāstiet to Jēkaba namam un vēstījiet Jūdā:
21
“Klausies nu, muļķu un bezsiržu tauta, jums ir acis, bet jūs neredzat, jums ir ausis, bet jūs nedzirdat!
22
Vai manis jūs nebīstaties, saka Kungs, vai nedrebat manā priekšā? Es liku smiltis par robežu jūrai – mūžīgu šķērsli, kam netikt pāri! Tā gan sitas, bet nevar, krāc viļņus, bet pāri netiek!
23
Šai tautai bija spītīga un iecirtīga sirds, tā novērsās un aizgāja prom.
24
Tie neteica savās sirdīs: lai bīstamies Kunga, mūsu Dieva, kas mums laikā dod lietu, lītavas un rasu un īstajā reizē rūpē mums ražu.
25
To jums atņēma jūsu vainas, un jūsu grēki liedza jums labu!
26
Jo manā tautā atradās ļaundari, tie glūn un liecas kā putnu ķērāji, tie lamatas izliek un cilvēkus ķer.
27
Kā būrī pilns putnu, tā viņu mājās pilns laupījuma, tie tapuši lieli un bagāti,
28
tie treknumā ļum, pārplūst no ļaundarības, taisnu tiesu tie nespriež, bāreņiem tiesā nepalīdz, nabagu taisnību neaizstāv.
29
Vai tādēļ lai tos atstāju mierā? – saka Kungs, vai tādai tautai lai es neatriebju pats?”
30
Šausmas un šaušalas notikušas uz zemes –
31
pravieši pravieto melus, priesteri valda, kā tīk, un manai tautai tas tīk! Ko darīsiet, kad nāks gals?
← Chapter 4
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 6 →
All chapters:
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42
43
44
45
46
47
48
49
50
51
52