bible
ra
🌐 Language
English
Español
Français
Deutsch
Português
Italiano
Nederlands
Русский
中文
日本語
한국어
العربية
Türkçe
Tiếng Việt
ไทย
Indonesia
All Languages
Home
/
Latvian
/
Latvian Gluck 1685 (LvGluck8) : Glika Bībele 8. Izdevums
/
Job 10
Job 10
Latvian Gluck 1685 (LvGluck8) : Glika Bībele 8. Izdevums
← Chapter 9
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 11 →
1
Mana dvēsele apnikusi dzīvot; savas vaimanas es neaizturēšu, es runāšu savas dvēseles rūgtumā.
2
Es sacīšu uz Dievu: nepazudini mani, dod man zināt, kāpēc tu ar mani tiesājies.
3
Vai tev patīk varas darbu darīt, atmest savas rokas darbu un bezdievīgo padomam dot spožumu;
4
Vai tev ir miesīgas acis, vai tu redzi, kā cilvēks redz?
5
Vai tavas dienas ir kā cilvēka dienas un tavi gadi kā kāda vīra dienas,
6
Ka tu manu noziegumu meklē un vaicā pēc maniem grēkiem,
7
Lai gan tu zini, ka es bezdievīgs neesmu, un ka neviena nav, kas no tavas rokas izglābj,
8
Tavas rokas mani sataisījušas un darījušas, kāds es viscaur esmu, un tomēr tu mani aprij.
9
Piemini jel, ka tu mani kā mālu esi taisījis, vai tu mani atkal darīsi par pīšļiem?
10
Vai tu mani neesi izlējis kā pienu, un man licis sarikt kā sieram?
11
Ar ādu un miesu tu mani esi apģērbis, ar kauliem un dzīslām mani salaidis!
12
Dzīvību un žēlastību tu man esi devis, un tavas acis sargāja manu dvēseli.
13
Un to tu savā sirdī esi slēpis, es zinu, ka tas tev prātā stāvēja.
14
Kad es grēkoju, tad tu to gribēji pieminēt un mani neatlaist no maniem noziegumiem.
15
Ja es bezdievīgs biju, vai man! Bet ja biju taisns, taču man nebija galvu pacelt, ar lielu kaunu ieraugot savas bēdas.
16
Un ja es galvu paceļu, kā lauva tu mani gribēji vajāt, un arvien atkal brīnišķi pret mani rādīties,
17
Pret mani vest savus lieciniekus citus par citiem un vairot savu dusmību pret mani, celt pret mani vienu kara spēku pēc otra.
18
Kāpēc tad tu mani esi izvedis no mātes miesām? Kaut es būtu nomiris un neviena acs mani nebūtu redzējusi,
19
Tad es būtu kā kas mūžam nav bijis, no mātes miesām es būtu kapā guldīts.
20
Vai nav īss mans mūžs? Mities jel, atstājies no manis, ka es maķenīt atspirgstos,
21
Pirms es noeju, un vairs neatgriežos, uz tumsības un nāves ēnas zemi,
22
Uz zemi, kur bieza tumsība kā pusnakts, kur nāves ēna un nekāda skaidrība, un kur gaisma ir kā tumsība.
← Chapter 9
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 11 →
All chapters:
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42