bible
ra
🌐 Language
English
Español
Français
Deutsch
Português
Italiano
Nederlands
Русский
中文
日本語
한국어
العربية
Türkçe
Tiếng Việt
ไทย
Indonesia
All Languages
Home
/
Latvian
/
Latvian Gluck 1685 (LvGluck8) : Glika Bībele 8. Izdevums
/
Job 29
Job 29
Latvian Gluck 1685 (LvGluck8) : Glika Bībele 8. Izdevums
← Chapter 28
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 30 →
1
Un Ijabs teica vēl tālāk savus teikumus un sacīja:
2
Ak kaut es vēl būtu tāds kā pirmajos mēnešos, kā tai laikā, kad Dievs mani pasargāja;
3
Kad viņa spīdeklis spīdēja pār manu galvu, un es viņa gaismā staigāju pa tumsību;
4
Kā es biju savas jaunības laikā, kad Dievs mājoja pār manu dzīvokli,
5
Kad tas Visuvarenais vēl bija ar mani, un mani bērni man apkārt;
6
Kad savus soļus mazgāju krējumā, un akmens kalni man izlēja eļļas upes.
7
Kad es pa vārtiem izgāju pilsētā, kad savu krēslu noliku uz tirgus; -
8
Tad jaunekļi mani redzot stājās pie malas, un sirmgalvji pacēlās un palika stāvot.
9
Virsnieki mitējās runāt un lika roku uz savu muti,
10
Lielkungu balss apklusa, un viņu mēle pielipa pie zoda.
11
Jo kura auss mani dzirdēja, tā mani teica laimīgu, un kura acs mani redzēja, tā deva man liecību.
12
Jo es izglābu nabagu, kas brēca, un bāriņu, kam nebija palīga.
13
Svētība no tā, kas ietu bojā, nāca pār mani, un atraitņu sirdi es iepriecināju.
14
Es apģērbos ar taisnību, un tā mani aptērpa, mana krietnība man bija kā mētelis un kā ķēniņa cepure.
15
Es biju aklam acs un biju tizlam kāja.
16
Nabagiem es biju par tēvu, un nezināma sūdzību es izvaicāju.
17
Es salauzīju netaisnā dzerokšļus un izrāvu laupījumu no viņa zobiem.
18
Un es sacīju: es nomiršu savā ligzdā un manu dienu būs daudz kā smiltis.
19
Mana sakne izpletīsies pie ūdens, un rasa paliks pa nakti uz manām lapām.
20
Mana godība būs vienmēr jauna pie manis, un manam stopam labi izdosies manā rokā. -
21
Uz mani klausījās un gaidīja un klusu saņēma manu padomu.
22
Pēc maniem vārdiem neviens vairs nerunāja, un mana valoda uz tiem pilēja.
23
Pēc manis ilgojās kā pēc lietus, un atpleta savu muti kā uz vasaras lietu.
24
Es tiem uzsmaidīju, kad tiem nebija drošības, un mana vaiga gaišumu tie neskumdināja.
25
Es tiem biju ceļa rādītājs un sēdēju goda vietā un mājoju kā ķēniņš starp saviem pulkiem, kā noskumušu iepriecinātājs.
← Chapter 28
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 30 →
All chapters:
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42