bible
ra
🌐 Language
English
Español
Français
Deutsch
Português
Italiano
Nederlands
Русский
中文
日本語
한국어
العربية
Türkçe
Tiếng Việt
ไทย
Indonesia
All Languages
Home
/
Latvian
/
Latvian Gluck 1685 (LvGluck8) : Glika Bībele 8. Izdevums
/
Job 7
Job 7
Latvian Gluck 1685 (LvGluck8) : Glika Bībele 8. Izdevums
← Chapter 6
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 8 →
1
Vai cilvēkam nav karš virs zemes, un vai viņa dienas nav kā algādža dienas?
2
It kā kalps ilgojās pēc ēnas un kā algādzis gaida uz savu algu,
3
Tāpat man nākuši daudz bēdīgi mēneši, un grūtas naktis man ir piešķirtas.
4
Kad apguļos, tad es saku: kad atkal celšos? un vakars vilcinājās, un es apnīkstu mētāties gultā līdz gaismai.
5
Mana miesa ir apsegta ar tārpiem un vātīm, mana āda sadzīst un čūlo atkal.
6
Manas dienas ir ātrākas nekā vēvera (audēja) spole un beidzās bez nekādas cerības.
7
Piemini, ka mana dzīvība ir vējš un mana acs labuma vairs neredzēs.
8
Acs, kas nu mani redz, manis vairs neredzēs. Tavas acis uz mani skatās, un es vairs neesmu.
9
Mākonis iznīkst un aiziet, - tāpat kas kapā nogrimst, nenāks atkal augšām.
10
Viņš neatgriezīsies atkal savā namā, un viņa vieta viņu vairs nepazīs.
11
Tā tad es savu muti neturēšu, es runāšu savās sirds bēdās, es žēlošos savā sirdsrūgtumā.
12
Vai tad es esmu kā jūra, vai kā liela jūras zivs, ka tu ap mani noliec vakti?
13
Kad es saku: mana gulta man iepriecinās, manas cisas atvieglinās manas vaimanas,
14
Tad tu mani izbiedē ar sapņiem, un caur parādīšanām tu mani iztrūcini,
15
Tā ka mana dvēsele vēlās būt nožņaugta, labāki mirt nekā tā izģinst.
16
Es esmu apnicis, man netīk mūžam dzīvot; atstājies jel no manis, jo manas dienas ir kā nekas.
17
Kas ir cilvēks, ka tu viņu tik augsti turi un ka tu viņu lieci vērā,
18
Un viņu piemeklē ik rītu, viņu pārbaudi ik acumirkli,
19
Ka tu nemaz no manis neatstājies un mani nepameti, ne siekalas ierīt?
20
Ja esmu grēkojis, ko es tev darīšu, tu cilvēku sargs? Kāpēc tu mani esi licis sev par mērķi, ka es sev pašam palicis par nastu?
21
Un kāpēc tu manus pārkāpumus nepiedod un neatņem manu noziegumu? Jo nu es apgulšos pīšļos, un kad tu mani meklēsi, tad manis vairs nebūs.
← Chapter 6
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 8 →
All chapters:
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42