bible
ra
🌐 Language
English
Español
Français
Deutsch
Português
Italiano
Nederlands
Русский
中文
日本語
한국어
العربية
Türkçe
Tiếng Việt
ไทย
Indonesia
All Languages
Home
/
Latvian
/
Latvian Gluck 1685 (LvGluck8) : Glika Bībele 8. Izdevums
/
Job 19
Job 19
Latvian Gluck 1685 (LvGluck8) : Glika Bībele 8. Izdevums
← Chapter 18
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 20 →
1
Bet Ijabs atbildēja un sacīja:
2
Cik ilgi jūs manu dvēseli bēdināsiet un mani mocīsiet ar vārdiem?
3
Jūs gan desmitkārt mani likuši kaunā un nekaunaties mani tā nomākt.
4
Un ja es tiešām esmu maldījies, tad tā maldīšanās ir mana.
5
Vai tad jums tiešām tā bija lielīties pret mani un pierādīt manu kaunu?
6
Ņemiet jel vērā, kā Dievs mani lauzis un mani apvaldzinājis ar savu tīklu.
7
Redzi, es brēcu par varas darbu, bet man neatbild; es kliedzu pēc palīga, bet tiesas nav.
8
Manam ceļam viņš licis šķēršļus, ka netieku uz priekšu, un uz manām tekām viņš licis tumsību.
9
Manu godu viņš man novilcis un atņēmis manas galvas kroni.
10
Viņš mani nopostījis visapkārt, ka eju bojā, un manu cerību viņš izsakņojis kā koku.
11
Viņš iededzinājis savu bardzību pret mani un mani tur kā savu ienaidnieku.
12
Viņa kara spēki sanākuši kopā un pret mani taisījuši savu ceļu un apmetuši lēģeri ap manu dzīvokli.
13
Manus brāļus viņš atšķīris tālu no manis, un mani draugi man palikuši visai sveši.
14
Mani tuvinieki atstājās, un mani draugi mani aizmirst.
15
Mana saime un manas kalpones tur mani par svešinieku, un es esmu kā svešs viņu acīs.
16
Es saucu savu kalpu, bet tas neatbild, tas man mīļi jālūdzās ar savu muti.
17
Mana dvaša riebj manai sievai, un mana smaka manas mātes bērniem.
18
Ir puikas mani nicina; kad es ceļos, tad tie man runā pretim.
19
Visi mani uzticamie draugi mani tur par negantību, un ko es mīlējis, tie ir griezušies pret mani.
20
Mani kauli līp pie manas ādas un pie manas miesas, un maniem zobiem āda vien atliek.
21
Apžēlojaties par mani, apžēlojaties par mani, mani draugi! Jo Dieva roka mani aizskārusi.
22
Kāpēc jūs mani vajājat, kā tas stiprais Dievs, un no manas miesas nevarat pieēsties?
23
Ak kaut mani vārdi taptu sarakstīti, ak kaut tie taptu iezīmēti grāmatā!
24
Kaut tie ar dzelzs kaltu un svinu par mūžīgu piemiņu taptu iecirsti akmenī.
25
Bet es zinu, ka mans Pestītājs dzīvs, un pēcgalā viņš celsies pār pīšļiem.
26
Un kad mana āda, kas tā sasista, vairs nebūs, tad vaļā no savas miesas es skatīšu Dievu.
27
Tiešām, es viņu sev skatīšu, un manas acis viņu redzēs, un nebūs svešs. - Mana sirds iekš manis ilgojās.
28
Kad jūs sakāt: Kā mēs to vajāsim? Un ka tā vaina pie manis atrasta:
29
Tad bīstaties no zobena; jo zobens ir tā bardzība par noziegumiem, lai jūs atzīstat, ka ir sodība.
← Chapter 18
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 20 →
All chapters:
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42