bible
ra
🌐 Language
English
Español
Français
Deutsch
Português
Italiano
Nederlands
Русский
中文
日本語
한국어
العربية
Türkçe
Tiếng Việt
ไทย
Indonesia
All Languages
Home
/
Latvian
/
Latvian LTV 1965
/
Genesis 33
Genesis 33
Latvian LTV 1965
← Chapter 32
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 34 →
1
Un Jēkabs pacēla savas acis un redzēja Ēzavu nākam un četri simti vīru ar viņu. Tad viņš sadalīja bērnus starp Leu, Rāheli un abām kalponēm.
2
Un viņš novietoja kalpones un viņu bērnus priekšgalā, bet aiz viņām Leu un tās bērnus, bet Rāheli un Jāzepu aiz viņiem.
3
Bet viņš pats gāja tiem pa priekšu un klanījās septiņas reizes līdz zemei, kamēr tas tuvojās savam brālim.
4
Bet Ēzavs steidzās tam pretim un to apkampa, krita tam ap kaklu un to skūpstīja, un tie raudāja.
5
Un viņš pacēla savas acis un ieraudzīja sievas un bērnus un sacīja: „Kas tie tur tev?“ Un tas atbildēja: „Tie mani bērni, ar kuriem Dievs ir svētījis tavu kalpu.“
6
Tad kalpones pienāca ar saviem bērniem un zemojās.
7
Ari Lea un tās bērni nāca un zemojās viņa priekšā. Un pēc pienāca Jāzeps un Rāhele, un tie klanījās līdz zemei.
8
Un viņš sacīja: „Kas tas tev par pulku, ko es esmu sastapis?“ Un tas atbildēja: „Lai atrastu žēlastību sava kunga acīs.“
9
Bet Ēzavs teica: „Man pašam ir diezgan, mans brāli, paturi, kas tev pieder.“
10
Bet Jēkabs sacīja: „To gan ne! Ja es esmu atradis žēlastību tavās acīs, tad saņem dāvanu no manām rokām, jo tavu vaigu redzot, man bija, it kā es redzētu Dieva vaigu, tādu laipnību tu man parādīji.
11
Pieņem svētību, kāda tev atnesta, jo Dievs mani ir svētījis un man ir visa kā.“ Un viņš tam to uzspieda, un tas pieņēma.
12
Un Ēzavs sacīja: „Dosimies ceļā, lai ejam; bet es iešu tev pa priekšu.“
13
Un viņš sacīja: „Mans kungs, tu zini, pie manis ir vārgi bērni un aitu un govju mātes, un kad es tos pārdzītu, tad nākamā dienā ietu bojā viss lopu pulks.
14
Dodies, mans kungs, kā pirmais tava kalpa priekšā, un es gribu lēnām sekot ar tiem, kas man uzticēti, ar kustoņiem un bērniem, līdz nonākšu pie mana kunga Seīrā.“
15
Un Ēzavs sacīja: „Es mazākais atstāšu no tiem ļaudim, kādi pie manis ir, dažus pie tevis.“ Un viņš sacīja: „Kādēļ tas vajadzīgs? Ja es tik atrodu žēlastību sava kungs acīs.“
16
Un Ezavs tanī dienā atgriezās, pa savu ceļu iedams, Seīrā.
17
Bet Jēkabs devās uz Sukotu un uzcēla sev namu, bet lopiem viņš uzcēla laidarus, kādēļ šīs vietas vārdu sauc Sukota.
18
Un Jēkabs sveiks nonāca Sichemas pilsētā, kas atrodas Kānaāna zemē, nākot no Mezopotamijas. Viņš apmetās iepretim pilsētai.
19
Un viņš nopirka to zemes gabalu, uz kura savu telti bija uzcēlis, no Chamora, sichemieša ciltstēva, par simt naudas gabaliem.
20
Un viņš uzcēla turpat altāri un nosauca to: Ēl-Israēla Dievs.
← Chapter 32
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 34 →
All chapters:
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42
43
44
45
46
47
48
49
50