bible
ra
🌐 Language
English
Español
Français
Deutsch
Português
Italiano
Nederlands
Русский
中文
日本語
한국어
العربية
Türkçe
Tiếng Việt
ไทย
Indonesia
All Languages
Home
/
Latvian
/
Latvian LTV 1965
/
Genesis 38
Genesis 38
Latvian LTV 1965
← Chapter 37
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 39 →
1
Šinī laikā notika, ka Jūda šķīrās nost no saviem brāpem un apmetās pie kāda vīra no Adulāmas, vārdā Chiracha.
2
Un Jūda tur ieskatīja kāda kānaānieša meitu, kufa vārds bija Sua, un viņš to paņēma un gāja pie tās.
3
Un viņa tapa grūta, un dzemdēja dēlu, un nosauca tā vārdu Gers.
4
Un tā tapa vēl reiz grūta, un dzemdēja dēlu, un nosauca viņa vārdu Onans.
5
Un viņa dzemdēja vēl vienu dēlu un nosauca tā vārdu Šela. Viņa atradās Kezibā, kad viņa to dzemdēja.
6
Un Jūda ņēma sievu Geram, savam vecākajam dēlam, un tās vārds bija Tamāra.
7
Bet Gers, Jūdas vecākais dēls, bija tā Kunga acīs ļauns, un tas Kungs tam lika mirt.
8
Un Jūda sacīja Onanam: „Ej pie sava brāļa sievas un ņem to kā svainis par sievu, lai tavam brālim būtu pēcnācēji.“
9
Bet Onans, zinādams, ka viņam tie pēcnācēji nebūs, pie sava brāļa sievas iedams, izkaisīja zemē, lai nerastos pēcnācēji viņa brālim.
10
Bet tam Kungam nepatika, ko tas darīja, un Viņš lika mirt arī viņam.
11
Un Jūda sacīja savai vedeklai Tamārai: „Atgriezies kā atraitne sava tēva mājās, kamēr mans dēls Šela pieaugs,“ jo viņš domāja, ka nenomirst arī viņš, tāpat kā viņa brāļi. Un Tamāra atgriezās sava tēva namā.
12
Bija pagājis ilgāks laiks, kad nomira Jūdas sieva, Suas meita. Kad Jūda bija beidzis sērot, viņš aizgāja pie savu avju cirpējiem uz Timnu; viņš, Jūda, un viņa draugs Chirachs no Adulāmas.
13
Un Tamārai tika teikts: „Redzi, tavs vīra tēvs iet uz Timnu savas avis cirpt.“
14
Tad viņa novilka savas atraitņu laika drēbes, apsedzās ar plīvuru un satinusies apsēdās pie Enajimas vārtiem. Tā ir ceļā uz Timnu, jo viņa redzēja, ka Šela bija pieaudzis, bet viņa tam nebija dota par sievu.
15
Kad Jūda to ieraudzīja, tam šķita, ka tā ir netikle, tāpēc ka tai seja bija apsegta.
16
Un viņš nogriezās pie tās ceļa malā un sacīja: „Atļauj man nākt pie tevis,“ jo tas nezināja to esam savu vedeklu; bet viņa sacīja: „Ko tu man dosi, ja tu nāksi pie manis?“
17
Un viņš sacīja: „Es atsūtīšu no saviem sīklopiem kādu āzīti.“ Tad viņa sacīja: „Vai tu dotu ķīlu, kamēr tu to atsūti?“
18
Un viņš sacīja: „Kādu ķīlu lai es tev dodu?“ Un viņa atbildēja: „Tavu cilts gredzenu, tavu ķēdi un tavu spieķi, kas tev rokā.“ Un viņš tai deva tos un gāja pie tās, un tā tapa grūta no viņa.
19
Un tā piecēlās un aizgāja, nolika plīvuru un apvilka atkal savas atraitnes drēbes.
20
Un Jūda atsūtīja āzi ar savu draugu, kas bija no Adulāmas, lai paņemtu no tās rokām ķīlas, bet tas to sievieti neatrada.
21
Un viņš taujāja tās vietas iemītniekus, teikdams: „Kur ir tā netikle, kas Enajimas ceļa malā bija?“ Un tie atbildēja: „Te neviena netikle nav bijusi.“
22
Un tā viņš atgriezās pie Jūdas, sacīdams: „Es neesmu tādu atradis, un ari tās vietas iedzīvotāji saka, ka tur netikle nav bijusi.“
23
Tad Jūda sacīja: „Lai viņa manis pēc to patur, tikai ka netopam kaunā! Piemini: es šo āzi esmu sūtījis, bet tu viņu neesi atradis.“
24
Un notika trešajā mēnesī, tad Jūdam tika šādi vēstīts: „Tamāra, tava vedekla, ir piekopusi netiklību, un viņa ari ir kļuvusi grūta no savas netiklības.“ Un Jūda sacīja: „Izvediet to, lai tā top sadedzināta!“
25
Kad vina bija izvesta, tā sūtīja ziņu savam vīra tēvam un sacīja: „No tā vīra, kam šīs lietas pieder, es esmu kļuvusi grūta. Vai pazīsti šo gredzenu, ķēdi un spieķi; kam tie pieder?“
26
Un Jūda tos pazina un teica: „Tā sieviete ir taisnīgāka par mani, jo es tai neesmu devis Šelu, savu dēlu.“ Un viņš vairs turpmāk negāja pie tās.
27
Un notika, viņas laikam pienākot dzemdēt, ka lūk, dvīni bija viņas miesās.
28
Un viņai dzemdējot, viens bērns izbāza roku, un vecmāte paņēma to un apsēja rokai sarkanu pavedienu, sacīdama: „Tas ir iznācis pirmais.“
29
Tad tas atkal atvilka savu roku, un vina brālis iznāca pirmais. Tad viņa sacīja: „Kāpēc tu esi viņai izplēsis plīsumu?“ Un tā viņu nosauca Perecs.
30
Un pēc tam iznāca viņa brālis, kam ap roku bija sarkans pavediens, un tā viņa vārdu nosauca Zerachs.
← Chapter 37
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 39 →
All chapters:
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42
43
44
45
46
47
48
49
50