bible
ra
🌐 Language
English
Español
Français
Deutsch
Português
Italiano
Nederlands
Русский
中文
日本語
한국어
العربية
Türkçe
Tiếng Việt
ไทย
Indonesia
All Languages
Home
/
Latvian
/
Latvian LTV 1965
/
Genesis 47
Genesis 47
Latvian LTV 1965
← Chapter 46
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 48 →
1
Tad Jāzeps gāja un sacīja faraonam: „Mans tēvs un mani brāļi ar saviem sīklopiem un ar saviem liellopiem un ar visu, kas tiem ir, ir atnākuši no Kānaāna zemes un tagad ir Gošenē.“
2
Un viņš paņēma piecus vīrus no savu brāļu vidus un atveda tos pie faraona.
3
Un faraons sacīja uz viņa brāļiem: „Kāda jūsu nodarbošanās?“ Tie atbildēja: „Tavi kalpi ir sīklopu gani, kā mēs, tā arī mūsu tēvi.“
4
Un viņi sacīja faraonam: „Mēs esam nākuši, lai kā svešinieki piemājotu Šinī zemē, jo nav ganību tiem sīklopiem, kas pieder taviem kalpiem, tāpēc ka bads Kānaāna zemē ir smags. Tad nu, lūdzams, atļauj taviem kalpiem dzīvot Gošenē.“
5
Tad faraons sacīja Jāzepam, teikdams: „Tavs tēvs un tavi brāļi ir atnākuši pie tevis.
6
Ēģiptes zeme ir tavā priekšā; vislabākajā zemes daļā lai apmetas tavs tēvs un tavi brāļi—Gošenes zemē, un ja tu atzīsti, ka starp viņiem ir krietni vīri, tad iecel tos par pārraugiem tiem lopiem, kas man pieder.“
7
Un Jāzeps atveda savu tēvu Jēkabu un statīja to faraonam priekšā, un Jēkabs svētīja iaraonu.
8
Un faraons prasīja Jēkabam: „Cik daudz tev gadu?“
9
Un Jēkabs sacīja faraonam: „Mani svešniecības gadi ir simts trīsdesmit; īsi un bēdu pilni ir mani mūža gadi, un tie nesasniedz manu tēvu mūža gadus viņu sirošanas laikos.“
10
Un Jēkabs svētīja faraonu un aizgāja prom no faraona.
11
Tā Jāzeps iedeva savam tēvam un saviem brāļiem dzīves vietas un zemes īpašumus Ēģiptes labākajā daļā, Ramzesa novadā, kā to faraons bija pavēlējis.
12
Un Jāzeps apgādāja savu tēvu un savus brāļus un visu sava tēva namu ar maizi pēc bērnu skaita.
13
Un nebija maizes visā tanī zemē, jo bads bija jo smags, tā ka Ēģiptes zemei un Kānaāna zemei draudēja izmiršana.
14
Un Jāzeps savāca visu naudu, kas bija Ēģiptes un Kānaāna zemē, par to labību, ko tie bija pirkuši, un aiznesa šo naudu faraona namā.
15
Kad nu nauda Ēģiptes zemē un Kānaāna zemē bija izsmelta, tad visi ēģiptieši nāca pie Jāzepa, teikdami: „Dod mums maizi! Kāpēc mums mirt? Mums vairs nav naudas.“
16
Un Jāzeps atbildēja: „Atvediet man savus ganāmpulkus, tad es došu jums par jūsu lopiem, ja jums vairs nav naudas.“
17
Tad viņi atveda savus lopus pie Jāzepa, un Jāzeps iedeva tiem maizi pret zirgiem, sīklopiem, liellopiem un ēzeļiem; un tanī gadā viņš tos apgādāja ar labību pret nodotiem lopiem.
18
Kad gads bija pagājis, tie arī nākamajā gadā nāca pie viņa un sacīja: „Mēs mūsu kungam nevaram slēpt, ka nauda ir pagalam, bet sīklopi un liellopi pieder mūsu kungam; mums nekā vairs cita nav mūsu kunga priekšā, kā mēs paši un mūsu zeme.
19
Kāpēc lai mēs mirstam tavu acu priekšā, mēs un mūsu zeme? Pērc mūs un mūsu laukus pret maizi, tad mēs ar savu zemi būsim faraona kalpi. Tikai dod labību sēklai, ka mēs paliekam dzīvi un nemirstam, un zeme nepaliek par tuksnesi.“
20
Un Jāzeps nopirka faraonam visu Ēģiptes zemi, jo ēģiptieši pārdeva ikviens savu tīrumu, tāpēc ka pārāk nepanesams bija bads. Tā zeme nonāca faraona īpašumā.
21
Un tautu viņš pārvērta dzimtsļaudīs no viena Ēģiptes zemes gala līdz otram.
22
Tikai priesteru zemes viņš neuzpirka, jo priesteriem bija faraona dots likumīgs ienākums, un viņi pārtika no ienākuma, ko faraons viņiem bija nolicis, un tādēļ tie savus tīrumus nepārdeva.
23
Un Jāzeps sacīja tautai: „Redzi, es esmu tagad nopircis jūs un jūsu zemes faraonam. Te jums sēkla, ko savus laukus apsēt.
24
Bet ar augļiem būs tā, ka jums piektā dala jādod faraonam, bet četras daļas paliks jums, ir tīruma sēklai, ir barībai jums un tiem, kas jūsu namā, un pārtikai jūsu mazajiem bērniem.“
25
Un viņi atbildēja: „Tu mūsu dzīvības esi izglābis; ja mēs tikai varam atrast žēlastību sava kunga acīs, mēs būsim kalpi faraonam.“
26
Un Jāzeps to izdeva kā likumu, kas līdz pat šai dienai pastāv Ēģiptes zemē, ka faraonam jādod piektā daļa. Tikai priesteru zemes nebija pakļautas faraonam.
27
Tā Israēls apmetās Gošenes zemē, Ēģiptē, un tiem bija tur īpašumi, un viņi augļojās un vairojās ļoti spēji.
28
Jēkabs nodzīvoja Ēģiptē septiņpadsmit gadus, un Jēkaba mūža gadi bija simts četrdesmit septiņi gadi.
29
Kad laiks tuvojās, ka Israēlam bija jāmirst, tad viņš ataicināja savu dēlu Jāzepu un sacīja viņam: „Ja es esmu atradis labvēlību tavās acīs, tad liec savu roku zem mana ciskas kaula un parādi man žēlastību un mīlestību—neaproc mani Ēģiptes zemē,
30
Bet ļauj man gulēt pie maniem tēviem. Aizved mani no Ēģiptes un aproc mani viņu kapos.“ Tad tas sacīja: „Es darīšu, kā tu saki.“
31
Un viņš sacīja: „Zvēri man!“ Un tas zvērēja viņam. Tad Israēls zemu noliecās savas gultas galvgalī.
← Chapter 46
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 48 →
All chapters:
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42
43
44
45
46
47
48
49
50