Genesis 29

Latvian NLB (New Latvian Inter-Confessional Bible)

← Chapter 28 Jump to: Chapter 30 →

1Un Jēkabs cēlās kājās un gāja uz austrumu dēlu zemi.

2Viņš raudzījās, un redz – aka lauka vidū, un, re, tur trīs avju pulki nometušies tai blakām, jo no tās akas dzirdīja ganāmpulkus, bet uz akas atveres bija liels akmens.

3Tur mēdza sapulcināt visus ganāmpulkus, tad noripināja akmeni no akas atveres, padzirdīja avis un nolika akmeni atpakaļ uz akas atveres.

4Un Jēkabs tiem teica: “Mani brāļi, no kurienes jūs esat?” Tie atbildēja: “Mēs esam no Hārānas.”

5Un viņš tiem jautāja: “Vai jūs pazīstat Lābanu, Nāhora dēlu?” Un tie teica: “Mēs viņu pazīstam!”

6Un viņš tiem jautāja: “Vai viņam klājas labi?” Un tie teica: “Labi! Re, kur ar avīm nāk viņa meita Rāhēle!”

7Un viņš teica: “Ir taču liela diena, vēl nav laiks pulcināt lopus! Padzirdiet avis un ejiet ganīt!”

8Bet tie teica: “Mēs nevaram! Kad būs sapulcināti visi lopi un novels akmeni no akas atveres, tad mēs padzirdīsim avis!”

9Kamēr viņš ar tiem runāja, Rāhēle nāca ar sava tēva avīm, jo viņa tās ganīja.

10Tiklīdz Jēkabs ieraudzīja Rāhēli, sava mātesbrāļa Lābana meitu, un sava mātesbrāļa Lābana avis, tā viņš stūma un noripināja akmeni no akas atveres un padzirdīja sava mātesbrāļa Lābana avis.

11Jēkabs skūpstīja Rāhēli un skaļi raudāja.

12Un Jēkabs pastāstīja Rāhēlei, ka viņš ir viņas tēva radinieks, ka viņš ir Rebekas dēls, un viņa skrēja un pastāstīja to savam tēvam.

13Kad Lābans izdzirdēja par savu māsasdēlu Jēkabu, viņš skrēja tam pretī, apkampa viņu, skūpstīja un aizveda uz savām mājām. Viņš pastāstīja Lābanam visu, kas bija noticis.

14Un Lābans viņam teica: “Taču no mana kaula un miesas tu esi!” Un viņš mēnesi palika pie viņa.

15Tad Lābans teica Jēkabam: “Vai tādēļ, ka esi man rada, tev jākalpo man par velti? Saki man, kā lai es tevi atalgoju?”

16Lābanam bija divas meitas. Vecākās vārds bija Lea, un jaunākās vārds – Rāhēle.

17Leai bija maigas acis, bet Rāhēle bija skaistu augumu un skaista izskata!

18Jēkabs iemīlēja Rāhēli, un viņš teica: “Es kalpošu tev septiņus gadus par tavu jaunāko meitu Rāhēli!”

19Lābans teica: “Labāk es viņu dodu tev nekā atdodu kādam citam! Paliec pie manis!”

20Un Jēkabs kalpoja par Rāhēli septiņus gadus, bet viņam tie šķita kā dažas dienas, jo viņš to mīlēja.

21Kad tie bija pagājuši, Jēkabs teica Lābanam: “Dod nu manu sievu, ka es varu iet pie viņas, jo manas dienas ir pagājušas!”

22Tad Lābans sapulcināja visus apkaimes vīrus un sarīkoja dzīres.

23Vakarā notika tā – viņš ņēma savu meitu Leu un ieveda pie Jēkaba, un viņš gulēja ar to.

24Un Lābans deva līdzi kā kalponi savai meitai Leai savu kalponi Zilpu.

25Un pienāca rīts, un, redzi, tā bija Lea! Un viņš teica Lābanam: “Ko tu man esi nodarījis?! Vai ne par Rāhēli es tev kalpoju? Kādēļ tu mani apkrāpi?!”

26Bet Lābans teica: “Pie mums tā nedara, ka jaunāko izdod pirms pirmdzimtās!

27Lai nedēļa tev paiet ar viņu, un tad tev tiks atdota arī šī, tikai tev vēl būs jākalpo man septiņi gadi!”

28Un Jēkabs tā darīja, pagāja viņam nedēļa ar Leu, un Lābans deva viņam savu meitu Rāhēli par sievu.

29Lābans deva līdzi kā kalponi savai meitai Rāhēlei savu kalponi Bilhu.

30Un Jēkabs gāja pie Rāhēles, un Rāhēli viņš mīlēja vairāk nekā Leu, un viņš kalpoja Lābanam vēl septiņus gadus.

31Kungs redzēja, ka Lea tiek nicināta, un viņš atdarīja viņas klēpi, bet Rāhēle bija neauglīga.

32Lea tapa grūta un dzemdēja dēlu, un nosauca viņu vārdā Rūbens, un viņa teica: “Jo Kungs ir redzējis manas ciešanas, un tagad mans vīrs mani mīlēs!”

33Un viņa atkal tapa grūta un dzemdēja dēlu, un teica: “Jo Kungs dzirdēja, ka es nicināta! Un viņš deva man arī šo!” Un viņa nosauca to vārdā Šimons.

34Un viņa atkal kļuva grūta, dzemdēja dēlu un teica: “Tagad mans vīrs man pievērsīsies, jo es viņam esmu dzemdējusi trīs dēlus!” Tādēļ viņa to nosauca vārdā Levī.

35Un viņa atkal kļuva grūta, dzemdēja dēlu un teica: “Tagad es slavēšu Kungu!” Tādēļ viņa to nosauca vārdā Jūda. Tad viņa mitējās dzemdēt.

← Chapter 28 Jump to: Chapter 30 →