bible
ra
🌐 Language
English
Español
Français
Deutsch
Português
Italiano
Nederlands
Русский
中文
日本語
한국어
العربية
Türkçe
Tiếng Việt
ไทย
Indonesia
All Languages
Home
/
Latvian
/
Latvian NLB (New Latvian Inter-Confessional Bible)
/
Genesis 43
Genesis 43
Latvian NLB (New Latvian Inter-Confessional Bible)
← Chapter 42
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 44 →
1
Zemē bija smags bads.
2
Kad tie bija izlietojuši no Ēģiptes atvesto labību, tēvs tiem teica: “Dodieties atkal turp, pērciet mums mazliet ēdamā!”
3
Jūda viņam teica: “Tas vīrs mūs zvērināt nozvērināja: manu vaigu jums neredzēt, kamēr jūsu brālis te nebūs kopā ar jums!
4
Ja tu mūsu brāli sūtīsi kopā ar mums, tad mēs dosimies un nopirksim tev ēdamo,
5
bet, ja tu viņu nesūtīsi, mēs neiesim, jo tas vīrs mums teica: manu vaigu jums neredzēt, kamēr jūsu brālis te nebūs kopā ar jums!”
6
Un Israēls teica: “Kādēļ jūs man darījāt ļaunu, stāstīdami tam vīram, ka jums ir vēl viens brālis?!”
7
Bet viņi teica: “Tas vīrs mūs iztaujāja par mums un par vietu, kur mēs dzimuši, prasīdams: vai jūsu tēvs vēl ir dzīvs? Vai jums ir vēl kāds brālis? – un mēs viņam visu pastāstījām! Vai tad mēs zinājām, ka viņš teiks: atvediet šurp savu brāli!”
8
Un Jūda teica savam tēvam Israēlam: “Sūti zēnu kopā ar mani, mēs celsimies un iesim, ka paliekam dzīvi un nemirstam ne mēs, ne tu, ne mūsu mazie!
9
Es gādāšu par viņu, no manis tu viņu varēsi atprasīt! Ja es viņu neatvedīšu pie tevis atpakaļ, ja nenostādīšu tavā priekšā – tad uz mūžiem pret tevi es būšu grēkojis!
10
Ja mēs nebūtu vilcinājušies, tad jau divreiz būtu atpakaļ!”
11
Un viņu tēvs Israēls tiem teica: “Ja tā, tad nu tā dariet – ņemiet traukos no tā, ko zeme dod, un aiznesiet tam vīram dāvanu – mazliet balzama, mazliet medus, smaržu, mirru, pistāciju un mandeļu.
12
Ņemiet divtik sudraba un aiznesiet atpakaļ arī to sudrabu, kas tika atlikts jūsu maišeļu augšpusē – varbūt tā ir kļūda.
13
Ņemiet savu brāli un dodieties, ejiet atpakaļ pie tā vīra!
14
Visvarenais Dievs lai dod jums žēlastību tā vīra priekšā, ka tas ļauj atgriezties jums, jūsu brālim un Benjāminam. Bet es – tik zaudēju bērnus vienu pēc otra!”
15
Un tie vīri ņēma šo dāvanu, paņēma divtik sudraba, arī Benjāminu, cēlās un devās uz Ēģipti un stājās Jāzepa priekšā.
16
Kad Jāzeps redzēja kopā ar tiem Benjāminu, viņš teica sava nama pārvaldniekam: “Aizved šos vīrus uz mājām, nokauj barokli un pagatavo to, jo šie vīri ēdīs pusdienas kopā ar mani!”
17
Tas vīrs darīja, kā Jāzeps viņam teica, un aizveda viņus uz Jāzepa namu.
18
Aizvesti uz Jāzepa namu, vīri nobijās un runāja: “Mēs esam šurp atvesti tā sudraba dēļ, kas iepriekš tika atlikts mūsu maišeļos, lai izmeklētu mūsu lietu, sagrābtu mūs un paņemtu par kalpiem mūs un mūsu ēzeļus!”
19
Un viņi uzstāja Jāzepa nama pārvaldniekam un runāja ar viņu nama durvīs.
20
Viņi teica: “Klau, mans kungs, jau iepriekš mēs bijām atnākuši šurp, lai nopirktu ēdamo,
21
un, kad mēs nonācām vietā, kur pārnakšņot, mēs attaisījām savus maišeļus, un tur – katram viņa sudrabs maišeļa augšpusē pilnā svarā, tagad mēs to atnesām atpakaļ.
22
Un mēs atnesām vēl citu sudrabu, lai nopirktu ēdamo. Mēs nezinām, kurš atlicis sudrabu mūsu maišeļos!”
23
Tas atbildēja: “Miers ar jums! Nebaidieties! Jūsu Dievs un jūsu tēvu Dievs jums atlicis mantu jūsu maišeļos! Es jūsu naudu esmu saņēmis!” Un viņš atveda pie tiem Šimonu.
24
Un tas vīrs viņus aizveda uz Jāzepa namu, deva viņiem ūdeni, un tie mazgāja savas kājas; un viņš deva barību viņu ēzeļiem.
25
Un viņi sagatavoja dāvanu, ko bija atveduši, līdz Jāzeps nāca pusdienās, jo bija dzirdējuši, ka viņi tur ēdīs maizi.
26
Jāzeps pārnāca mājās, un viņi tam pasniedza dāvanu, ko bija atnesuši uz namu, un klanījās viņam līdz zemei.
27
Viņš apvaicājās, vai tiem klājas labi, un jautāja: “Vai klājas labi jūsu tēvam, tam vecajam, par kuru jūs stāstījāt? Vai viņš vēl ir dzīvs?”
28
Un viņi atbildēja: “Mūsu tēvam, tavam kalpam, klājas labi, viņš vēl ir dzīvs,” un viņi liecās un klanījās.
29
Viņš palūkojās un ieraudzīja savu brāli Benjāminu, savas mātes dēlu, un teica: “Vai šis ir jūsu jaunākais brālis, par kuru jūs man stāstījāt?” Viņš teica: “Dievs lai tev ir žēlsirdīgs, mans dēls!”
30
Un Jāzeps steidzās, trīcēdams pie visām miesām sava brāļa dēļ, un viņam nāca raudiens, un viņš iegāja istabā un raudāja tur.
31
Tad viņš nomazgāja seju, iznāca laukā un savaldījies teica: “Pasniedziet maizi!”
32
Viņam pasniedza atsevišķi, un viņiem atsevišķi, un ēģiptiešiem, kuri ēda kopā ar viņu, arī atsevišķi, jo ēģiptieši nevar ēst maizi kopā ar ebrejiem, tas ēģiptiešiem šķiet pretīgi.
33
Tie tika nosēdināti viņa priekšā – pirmdzimtais pēc savas pirmdzimtības un jaunākais – jaunākā vietā, un tie vīri brīnījās par to.
34
Viņiem nesa maltīti no Jāzepa galda, bet Benjāmina maltīte bija piecreiz lielāka nekā visiem pārējiem, un viņi dzēra un noreiba pie viņa.
← Chapter 42
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 44 →
All chapters:
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42
43
44
45
46
47
48
49
50