bible
ra
🌐 Language
English
Español
Français
Deutsch
Português
Italiano
Nederlands
Русский
中文
日本語
한국어
العربية
Türkçe
Tiếng Việt
ไทย
Indonesia
All Languages
Home
/
Latvian
/
Latvian NLB (New Latvian Inter-Confessional Bible)
/
Genesis 33
Genesis 33
Latvian NLB (New Latvian Inter-Confessional Bible)
← Chapter 32
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 34 →
1
Jēkabs pacēla acis, paraudzījās, un redzi – Ēsavs nāca kopā ar četriem simtiem vīru. Tad viņš sadalīja bērnus starp Leu, Rāhēli un abām kalponēm.
2
Kalpones ar bērniem viņš nolika priekšā, Leu un viņas bērnus aiz tām, bet Rāhēli ar Jāzepu aizmugurē.
3
Viņš pats iznāca tiem priekšā un klanījās līdz zemei septiņas reizes, tuvodamies savam brālim.
4
Ēsavs skrēja viņam pretī, apkampa viņu, krita viņam ap kaklu un skūpstīja viņu, un viņi abi raudāja.
5
Tad viņš pacēla acis, ieraudzīja tās sievas un bērnus un teica: “Kas tie tev ir?” Jēkabs atbildēja: “Tie ir bērni, kurus Dievs žēlsirdībā devis savam kalpam!”
6
Un uz priekšu panācās kalpones, viņas pašas un viņu bērni, un paklanījās.
7
Un uz priekšu panācās arī Lea ar saviem bērniem un paklanījās. Pats pēdējais uz priekšu panācās Jāzeps ar Rāhēli, un viņi paklanījās.
8
Un Ēsavs teica: “Kas ir viss šis pulks, ko esmu sastapis?” Un viņš atbildēja: “Lai gūstu sava kunga vēlību!”
9
Ēsavs teica: “Man ir gana, mans brāli! Lai tev paliek tas, kas ir tavs!”
10
Un Jēkabs teica: “Nē, jel! Kaut jel es gūtu tavu vēlību un tu pieņemtu no manis šo dāvanu! Jo patiešām es redzēju tavu vaigu tāpat kā Dieva vaigu, un tu mani pieņēmi!
11
Ņem jel manu dāvanu, kas tev atvesta, jo Dievs ir bijis man žēlsirdīgs, un man visa ir gana!” Un viņš uzstāja, un tas paņēma.
12
Un viņš teica: “Taisāmies un ejam, un es iešu tev pa priekšu!”
13
Bet viņš atbildēja: “Mans kungs zina, ka bērni ir vāri, un man ir zīdītājas avis un govis, un, ja es tos dzīšu kaut vienu dienu, tad nobeigsies visas avis!
14
Lai jel mans kungs iet pa priekšu savam kalpam, bet es lēnām sekošu aiz saviem lopiem, kamēr nonākšu pie mana kunga Seīrā.”
15
Ēsavs teica: “Es likšu, lai pie tevis paliek kāds no maniem ļaudīm!” Bet viņš sacīja: “Kamdēļ tas, ja esmu guvis sava kunga vēlību?”
16
Un tajā dienā Ēsavs devās atpakaļceļā uz Seīru.
17
Bet Jēkabs devās uz Sukotu un uzbūvēja sev namu, bet savam ganāmpulkam taisīja būdas, tādēļ to vietu nosauca vārdā Sukota.
18
Iedams no Padān-Arāmas, Jēkabs sveikā nonāca Šehemas pilsētā, kas Kanaāna zemē, un viņš apmetās pilsētas priekšā.
19
Un par simts sudraba gabaliem viņš no Šehema tēva Hamora dēliem nopirka to lauka gabalu, kur bija izpletis savu telti.
20
Viņš uzslēja tur altāri un nosauca to par Ēl-Elohē-Israēl.
← Chapter 32
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 34 →
All chapters:
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42
43
44
45
46
47
48
49
50